nelikumibas, ar lielako prieku pati atnaksu un pazinosu. Varbut vel tiksu par veikalina vaditaju. To padzirdejis, izmekletajs kluva varen priecigs, parakstija man caurlaidi, un biju briva. Tiesi no milicijas parvaldes steidzos pie Kvina sievas. Izstastiju visu, ko milicija prasija un ko es teicu, un pie viena nomierinaju uztraukto sievieti, apgalvodama, ka nav nekadu pieradijumu un virs tiks majas. Man izradijas taisniba, ap pusnakti Kvins parnacis. Nakamaja diena vismaz tris reizes Kvins gribeja dzirdet, ko es teicu, ka es teicu un ko man jautaja. Paslavejis mani par attapibu un labam atbildem, Kvins man iedeva veselu tukstoti jaunam metelim.
Izradijas, ka biju ieguvusi daudz vairak neka tukstos rublu. Iemantoju labu reputaciju, jo zina par notikuso aplidoja visu tirgu paris dienu laika. Tajos gados tirgu valdija neiedomajama savstarpeja uzticiba un solidaritate. Ja viena vieta uznaca inventarizacija, tad 'lieko' naudu par 'kreiso' precu realizaciju nogadaja pie kada cita tirgotaja. Protams liekas naudas daudzumu noteica aptuveni, pec principa - labak lai druscin pietrukst, neka lai konstatetu parpalikumu, jo parpalikums rada aizdomas.
Daudzi veikalu vaditaji naca man paspiest roku, citi sauca pie sevis stradat, un, kad viena dusiga dama man piedavaja tukstoti menesi 'kabatas naudu', es piekritu un pargaju uz kulturprecu veikalu pasa tirgus centra; lielaja seta. Man daudz labak patika tirgoties ar fotoaparatiem, radioaparatiem un skanu platem neka ar naglam. Tirs darbs, laba pelna un vel svaigs gaiss.
Aprili visi vasarnieki kartoja vasarnicu ires ligumus. Es atradu mazu istabinu laba maja Konkordijas iela Majoros. Maja, labi kopta darza vidu, bija loti tuvu jurai. Ta pieliku punktu laulibas dzivei, kura jau ta bija stipri ieilgusi - veselus cetrarpus gadus tiku vilkusi laulibas jugu.
Pedeja rita, ejot uz darbu no vira majam, man mugura bija pavasara metelis, bet uz rokas jaunais ziemas metelis, viss cits pamazam vien jau bija aiznests un glabajas veikala noliktava. Virs, pamanijis mani izejam pa durvim ar diviem meteliem, pusapgerbies paskreja man pakal un sauca: 'Kur tu ar diviem meteliem?' Neko neteicu, bet skriesus noskreju pa trepem. 'Vai tik tu nebedz no manis prom?' Virs, tiri noraizejies, uzmineja. Noskrejusi leja, paskatijos uz augsu, tur vins, ar elkoniem atspiedies uz margam, staveja. Es vinam skala balsi, lai labi dzird, atvadam uzsaucu: 'Lai Dievins dod tev tadu sievu, kads tu man biji virs!'
Tie nebija nekadi lasti, tie bija no sirds izteikti vardi, bet pec paris gadiem ta sagadijas, ka Celmins nekad nezinaja, kur ir iekritusi sieva Nr. 2, Maija.
Tolaik likums par laulibas skirsanu pieprasija sludinajumu avize. Pec tada skirsanas sludinajuma pienaca vairakas vestules no tuviem un taliem novadiem. Daudzi viriesi piedavajas but par nakoso, visadi izcelot savas labas ipasibas, bet par sliktajam noklusejot. Un kuram gan nav labu ipasibu? Kad tiesa lika nosaukt skirsanas iemeslus, es nevienu nenosaucu, jo ka lai es pilnas zales prieksa teiktu kaut ko nesmuku par cilveku, ar kuru tik ilgi kopa esmu dzivojusi. Gluzi otradi, visiem zinkarigajiem par lielu vilsanos raksturoju savu viru ka loti talantigu makslinieku un labu cilveku, bet ludzu skirt laulibu uz klatpievienoto dokumentu pamata: Biju papulejusies savakt izzinas no atskurbtuves un milicijas iecirkniem, kuros virs tika sodits ar administrativiem sodiem par dzersanu, kausanos publiskas vietas un vitrinas izsisanu. Pirmaja reize virs skirsanos nedeva, bet otraja es vinu uzpirku, jo dazu menesu laika vins bija paspejis visu noplivinat un palicis bez grasa. Celmins tadam darijumam piekrita, vel jo vairak tadel, ka jauna draudzene Maija, pec tam, kad Celmins pirmaja reize nedeva man skirsanos, turpat tiesas zale ar ballu somu vinam vairakas reizes iesita pa galvu. Vai nu no vieglajiem sitieniem, vai citu iemeslu del galva apskaidrojas, un mes varejam mierigi un jauki izskirties.
Tikusi laimigi gala ar nepatikamajam tiesas darisanam, es uzaicinaju bijuso viru kopa ar nakamo ligavu Maiju uz restoranu. Maijai vel bija lidzi tuva draudzene Vijolite vai Vizbulite, vai ta ari varot nakt. Bet, ludzu, lai tik nak, es maksaju! Un bija verts vienu reizi muza samaksat, lai redzetu, cik divas sievietes var izdzert. Ta bija klase! Jo es nedzeru nemaz, bijusais virs mereni, bet tris trauki tika iztuksoti. Finala restorana Lira garderobe ligava ar ligavaini sastridejas, Celmins, uz ielas izskrejis, aptureja taksometru, veikli ievilka mani taksi un aizveda pie sevis uz maju. Cela es centos vinu pierunat, lai brauc lidz savai majai un es pec tam brauksu uz Jurmalu, bet man ir tads iedzimts trukums - es nevaru atteikt ludzejam. Pierunaja mani. Uzgajam augsa, viramate vel neguleja. Trijata pie pudeles laba vina nosedejam lidz rita gaismai. Parrunajam dzivi. Mate raja delu par izdaritam kludam, bet ko nu vairs!
Tirgu stradadama, nopelniju labi un vareju sevi lutinat, ka vien gribeju. Pirku visu, ko sirds karoja. Turpat noliktavas vareju sev izveleties skaistakos audumus, sut vienu apgerbu pec otra. Ta tik bija dzive! Tadu vel nekad netiku baudijusi un, budama bezgaliga sajusma pati par sevi, sarunas ar citam sievietem vienmer apgalvoju, ka nekad sava muza ne ar vienu savu dzivi vairs nesaistisu.
Kada algas diena tirgu izcelas satraukums: nav atvesta nauda. Banka neesot naudas algu izmaksam. Fismans no cepuru nodalas gajis zvanit tirdzniecibas uznemuma direktoram Rozenblumam, bet Rozenbluma atbilde bijusi tada: 'Ja Centraltirgus pardevejiem - neizmaksas algu veselu gadu, varu galvot, neviens nerakstis atlugumu!' Specigi teikts. Un vinam bija taisniba. Tur katrs vareja nopelnit tik, cik velejas risket. Tadi ar azarta tieksmem riskeja pargalvigi un kluva loti bagati. Toreiz vel jauninajam baletdejotajam Marim Liepam mate riskeja ar 'kreisajam jakam'. No Krievijas iebraukusie pirka aditas vilnas jakas maisiem, un, jo bezgaumigakas jo labak gaja Es toreiz Marim pajautaju, kadel vins pamet Latviju un labpratigi parcelas uz Maskavu. Lielais teatris piedavajot divas reizes lielaku algu neka Rigas operas teatris. Bet mate tak nopelna un ir uzcelusi Rigas centra skaistu maju, kura es esmu redzejusi ari iekspusi: Kam vel citam mate ta pulejas, ja ne saviem berniem. Maris nebija parliecinams, gribeja pats dzivot savu dzivi, taisit karjeru Maskava. Mani savukart citi meginaja parliecinat, lai nemot apbuves gabalu Jugla un buvejot maju, ja man nav kur dzivot. Ne, ar maju mani iekardinat nevareja. Kada var but okupeta zeme garantija: kada jauka diena izdos jaunu likumu un maju atnems. Bez tam man risket nepatika. Sava zina vareju uzskatit sevi par pieticigu, jo bez seviska riska mani ienakumi parsniedza izdevumus. Kad man no rokas piedavaja antikus zelta auskarus par 2000 rubliem, es tos ar prieku nopirku. Tapat vareju atlauties visu, kas man patika.
'TARZANS NAK'
Tirdzniecibas uznemums bija pienemis darba loti centigu inspektoru no Maskavas - Dmitriju Jakovlevu.
Tas bija vel gados jauns cilveks, liela auguma un tukls, pecsejas nedaudz lidzigs amerikanu aktierim Dzonijam Veismilleram, tadel kads aspratigais izdomaja iesauku 'Tarzans'. Vins izskatijas loti bargs, un no vina visi baidijas. Iegajis kada veikalina vai noliktava, vins vienmer kaut ko konstateja, kas nesakrit ar likumu. Ja kads pa gabalu 'Tarzanu' pamanija, tad steidzas pazinot tuvakajas budas, un talak pa 'ieksejo telegrafu' paris minutes tirgu parsalca zina: 'Tarzans nak!' Visi veikalinu vaditaji steidzigi samekleja aploksnes, un katrs, ielicis simtnieku aploksne, to rupigi aizlimeja, ielika kabata un gaidija... Kad dusmigais 'Tarzans', salasijis visas aploksnes un pie viena pamatigi izlamajis nobijusos zidinus, attalinajas, visi atviegloti uzelpoja. Kamer nebiju veikala vaditaja, man gar 'Tarzanu' nekadas dalas nebija. Bet reiz mani pret pasas gribu nozimeja uz laiku par veikala vaditaju, jo pastaviga vaditaja aizgaja dekreta. Protams, pec nerakstitajiem likumiem mani vispirms iepazistinaja personigi ar 'kreisas' preces piegadatajiem. No svesiem nekad neko nenemu. Piegadaja aditas jakas un frote dvielu. Pardodot kadu jaku vai dvieli, iesainosanas bridi bija janoples precu zime un ta japiesuj 'kreisajai' precei. Tas, kuram vel zimes nav piesutas, pamatigi janoslepj. Es slepu preces starp vatetajam segam, pasa apaksa. Biju tikko kadai pircejai iesainojusi frote dvieli un norauta precu zimite guleja zeme, kad, kur gadijies, kur ne, 'Tarzans' iemetas mana buda. Laikam izskatijos parlieku nobijusies, bet paspeju uzkapt zimitei ar kaju, kad 'Tarzans', ta savadi uz mani paskatijies, jautaja - kas noticis? Mirkli stomijos, bet tad klusa, varga balsi atteicu: biju uzkapusi, luk, te uz kresla, gribeju sakartot augsejo plauktu, bet laikam sastiepu muguru, tagad sap, pat parunat gruti. Paskatijies pulksteni, 'Tarzans' paveleja slegt ciet, jo tikai stunda vel jastrada. Lai es braucot majas, vins pasauksot taksiti. Un es pat nedomaju vinam nekadu aploksni dot! Visiem par lielu izbrinu, aizslegusi veikalu, lenam, turedamas 'Tarzanam' pie rokas, izgaju pa vartiem. Otra diena visi amizejas, ka es piemaniju 'Tarzanu'. Gadus divus izardijies pa Centraltirgu, 'Tarzans' pameta inspektora pienakumus un pargaja stradat uzpirksanas punkta par prieksnieku, protams. Tad parcelas atpakal uz Maskavu, bet Rigu neaizmirsa un sad tad atlidoja uz Rigu paest vakarinas, papriecaties ar skaistam ridziniecem un no rita ar pirmo lidmasinu lidoja atpakal. Toreiz lidojums maksaja 17 rublus, ar taksiti pa Rigu vien vareja vairak nobraukt.
Pec apmeram pieciem gadiem kada smalka krievu gimene piedalijos viesibas, uz kuram no Maskavas bija ieradies Centraltirgus kadreizejais finansu inspektors Dmitrijs Dmitrijevics Jakovlevs. Vins mani atcerejas. Sarunu gaita atklajas, ka Jakovlevs mekle sev uzticibas personu privatam vajadzibam, tadu, kas prot anglu valodu un
