Pirma atnaca latviete un, tikko istaba ienakusi un cusku ieraudzijusi, skali kliegdama, izmetas pa durvim ara. Kops tas reizes vina vairs nav par manu slieksni kaju sperusi. Bet ar cusku sadzivot ta vienkarsi nevareju. Vinai naktis obligati jalozna pa visiem kaktiem un viss jaapgaz. Par tadu miega traucesanu liku izgatavot piemerotu kratinu un ievietoju cusku kratina. Krieviete Eleonora ari baidijas, bet, redzedama rapuli kratina un bailes parvarejusi, turpinaja nakt. Man apnika kratinu tirit, jo smaka nebija ciesama. Pec daziem menesiem cusku atdevu kadam jauneklim, kurs to loti gribeja.
Rigas polim Janekam biezi slimoja tante, pie kuras vins dzivoja. Arsts bija ieteicis kadas amerikanu zales. Lai sis zales tantei sagadatu, Janeks bija iepazinies ar ASV vestniecibas arstu Deividu Lengdonu, bet, nezinadams anglu valodu, nevareja ar amerikani pietiekami labi izskaidroties. Nejausi saticis mani, Janeks ludza patulkot.
Tas notika operas apstadijumos pie struklakas. Kad viss par zalem bija izrunats, amerikanis vel gribeja ar mani parunaties. Janeks pateicas par palidzibu un atstaja mus divata. Runadami staigajam surp un turp. Amerikani loti intereseja viss, ko es stastiju par Latviju, kada ta bija agrak un kada kluvusi pec okupacijas.
Aizgajam lidz Doma laukumam. Tur amerikanis man pajautaja, vai es zinot, ka vinam ir 'aste', kura visu laiku seko.
'Bet no 'astes' var atsuties, ja pa istam grib,' es, pa pusei jokodama, iesaucos. 'Es tam neticu.' 'Pameginasim. Seit ir laukums cilveku maz, jo ir vasaras vidus, svetdienas pecpusdiena, visi izbraukusi. Iesim, luk, taja saura ielina un tad paverosim.'
Izstaigajam visas Vecrigas sauras ielinas un tik tiesam - neviens mums nesekoja.
'Fantastika,' vins pabrinijas, parliecinajies, ka neseko. Lidz pat tumsai staigajam un runajam. Vins atzinas, ka tik pamatigi neviens neko vinam nav stastijis un ka es vinam esmu atklajusi lietas, par kuram vins nekad nebija dzirdejis, lai gan jau divus gadus nodzivojis Maskava ASV vestnieciba. Es savukart priecajos, atradusi tik pacietigu klausitaju un vel amerikani.
Uzzinajis, ka es brivaja laika gleznoju, Deivids gribeja manus darbus redzet. Teicu, ka neka seviska tur nav, ko redzet. 'Bet tomer.'
Parvarejusi kautribu, teicu, lai nak ari. Bet lai necer ieraudzit istas modernas gleznas.
Iegajusi kapnu telpa, sastingu, jo pamaniju, ka pie manam durvim kads tumsa stav un, mani izdzirdis, sarosas. Gribeju jau iet atpakal ara uz ielas, kad saklausiju Eleonoras balsi:
'Helena, ta esmu es.'
'Tevis tik man sovakar truka!' gribeju iesaukties, bet nokluseju.
Paris minusu laika viss noskaidrojas. Si dulla skuke par savu naudu nopirkusi aviobileti, aizbraukusi uz Maskavu, tur kadam precetam viram uzdavinajusi savu nevainibu, kad tam no rita sieva piezvanijusi, sis Eleonoru atdavinajis savam draugam, un nu vina piesmieta, pagalam nelaimiga, baidoties radities matei acis. Ar visu koferiti sedejusi pie manam durvim un gaidijusi, kad parnaksu.
Pec neguletam divam diennaktim Eleonora iekrita mana gulta un uz vietas aizmiga, nemaz nepajautajusi, vai man nav iebildumu. Un, preteji savam ieradumam vai uzdevumam, pat nepainteresejas, kas ir kopa ar mani. Deivids bija gara auguma tumsmatis, labi veidotiem sejas pantiem; ar platiem pleciem, isak izsakoties - loti izskatigs virietis. Dazos teikumos paskaidroju, kadel Eleonora baidas iet uz savam majam un izteicu nozelu par tadu sagadisanos. Deivids bez ceremonijam apsedas uz gridas tepika un atspieda muguru pret tahtu, uz kuras snaca guletaja. Vins aicinaja mani, lai es sekoju vina piemeram. Es gan nekad dzive uz gridas vel nebiju sedejusi, bet, ja jau smalks amerikanis ta dara, kadel lai es to nevaretu?
Sedejam un terzejam. Man pat nebija, ar ko viesi uzcienat, jo vairakus menesus nevienu netiku aicinajusi. Ta amerikanis palika bez vakarinam. Tas bija pirmais arzemnieks, kas ar lielu interesi klausijas mani, un ik pa laikam vel uzdeva papildjautajumus. Visu nakti viena laida butu gruti runat, ja pa starpu nebutu parmijusi kvelus skupstus. Ta bija visada zina neaizmirstama nakts! No rita ap astoniem negaidita ieradas Eleonoras mate. Gruti izskaidrot, kadel vina savu meitu mekleja pie manis. Ar lielu troksni vina ieradas, bet, sapratusi, ka svesa maja klaigat nav smuki, atvainojas un aizveda meitu majas.
Pabrokastojusi piena restorana, uz ielas apturejusi taksi, aizbraucam uz Rigas jurmalu. Peldejamies, saulojamies, un es turpinaju stastit visu, visu par komunistu briesmu darbiem.
Velak, ejot pa ielu, Deivids jautaja? 'Un kam pieder sis vasarnicas?'
'Agrak tas piedereja latviesu cilvekiem, dala bijuso ipasnieku deporteti uz Sibiriju, bet dala dzivo trimda pie jums Amerika un citur pasaule. Pameta majas ar visu iedzivi un bega no komunistu bendem. Tagad tajas dzivo un priecajas krievi, jo lielakajas ir ierikoti atputas nami ar loti skalu muziku, jo nami isteniba nekalpo atputai.'
Atpakal braucam ar elektrisko vilcienu pavisam tuksa vagona. Varejam brivi runaties un brivi skupstities - tads komforts! Ka lai notic, ka okupeta padomju zeme nav brivibas?
Atgriezamies velreiz mana istaba Veidenbauma iela. Soreiz lomas mainijas. Runaja Deivids, es klausijos.
'Redzi,' vins teica. 'Es tevi loti labprat apprecetu un aizvestu tu sev lidzi uz ASV. Tur mes kopa padzivotu un parliecinatos, cik piemeroti viens otram esam. Ja mums labi saskanetu, varetu palikt kopa, ja ne, es tevi apgadatu ar dzivokli un darbu, un tu varetu dzivot tados apstaklos, kadus tu butu pelnijusi.'
Es klausijos ka sapni, tikai nodomaju: 'Vai tada laime iespejama?'
'Bet diemzel nekas no ta neiznak, Deivids turpinaja: Tad vins iznema no kabatas dazadus dokumentus un deva man pa vienam pasai lasit. Visu nakti un dienu biju domajusi, ka esmu daktera sabiedriba, kas ta ari bija, bet papiros izlasiju vel ko citu - Amerikas Savienoto Valstu militara ataseja asistents. Un to vins trisdesmit viena gada vecuma sasniedzis!
Tad, luk, kadel vins zinaja, ka vinam visur seko 'aste'! Vel kadu papiru vins man lika seviski rupigi izlasit. Tas bija parakstits dokuments, ka vins pec ASV vestnieciba Maskava nokalpotajiem diviem gadiem atgriezas Kalifornija. Uz jautajumiem, kadi gimenes locekli brauc lidzi, bija ierakstitas atbildes: sievas - nav, bernu - nav.
Ja si anketa nebutu izpildita, varetu daudz kas mainities. Cik liktenis var but nezeligs! Bez tam vins man loti patika. Visa muza tadu virieti var sastapt tikai vienu vienigu reizi. Si vieniga reize pienaca, bet palikt kopa nav lemts, un tikai tadel, ka man ir jadzivo okupeta zeme.
Tikai pec divdesmit gadiem, kad jau dzivoju Nujorka, es vareju vinam aizrakstit un pazinot, ka tomer esmu Amerika. Atbilde uzzinaju, ka vinam ir gimene, ka citadi, bet ar pirmo teikumu vins pateicas Dievam, ka beidzot esmu tikusi prom no okupetas zemes.
Pec trisdesmit stundu prombutnes Deivids Lengdons atgriezas viesnica 'Riga'.
Kadu menesi pec Lengdona aizbrauksanas vizinajos ar kugiti 'Rakete' pa Daugavu. Tur nejausi satiku Dzonu Vesmani, kurs man pastastija satraucosas zinas par vislielakajam nepatiksanam, kadas atgadijusas vina darba 'Inturista'. Daudz netruka, ka pazaudetu darbu, ja diplomats nebutu atradies savlaicigi.
Pirms apmeram menesa tiesi no 'Rigas' viesnicas esot nolaupits amerikanu diplomats. Trauksme bijusi izzinota pa visu Rigu. Meklejusi veselu nakti un dienu, bet bez panakumiem. Bet tad otras dienas vakara diplomats negaidot pats ieradies viesnica - sveiks un vesels, bez redzamam vardarbibas pazimem. Pie tam vinam totali bijusi zudusi atmina, vins pat nav varejis uz kartes paradit virzienu, kur bijis, kad 'Inturists' (lasi VDK) gribeja ievakt informaciju. Pie tam pazudis gaisa dienas laika, ka udeni iekritis.
'Tas laikam pirmais gadijums, kops tu strada 'Inturista', es ar lidzjutibas pieskanu pajautaju. 'Ja, pirmais gan, bet javelas, lai butu pedejais.' 'Varbut bija piedzeries?' tisam gribeju vel ko izdzirdet par Deividu.
'Ne, dzeris nebija nemaz, diplomati nepiedzeras.'
Velak, visu pardomajot un atceeroties, vairakkart pasmaidiju un nopriecajos, ka viss noticis ka pasaka. Un tomer vienu kludu Deivids bija pielavis. Vins man atsutija divas vestules rokraksta un ar parakstu 'Deivids'. Bet makslas gramatu un paku no Kalifornijas sutija gan ar citu vardu.
Biju nolemusi dzivot noslegti. Nekur negaju, tikai uz darbu un no darba majas. Klausijos muziku, adiju un lasiju.
Kada vela vakara ieradas Eleonora ar loti elegantu vecaku kungu. Ja, ko nu darit, ar so kungu Eleonora sarunaties neprata. Tas bija Kurts Policers, kadas lielas Francijas firmas parstavis. Firma nodarbojas ar auglu un garsvielu importu - eksportu. Maroka uzpirktos apelsinus un mandeles ar kugiem veda uz Odesas, Leningradas un Rigas ostam. Regulari Policera kungam bijusas darisanas Odesa. Riga si bija pirma reize. Ar mani iepazistoties, Policera kungs izradija lielu sajusmu, jo vinam vacu valoda nebija sliktaka par francu, un, ka velak izradijas, es vinam vareju daudz palidzet. Katru kuga kravu parbaudija komisija no Rigas tirdzniecibas palatas, un visus kravas pienemsanas aktus izsniedza Policera kungam krievu valoda. Bet Policers krievu valoda neko nesaprata. Nolicis dokumentus man prieksa, vins ludza, lai es tos iztulkoju. Tur, piemeram, bija teikums, ka mandeles esot tik un tik procentu rugtas un sasistas. 'Ta nav taisniba!' vins iesaucas. 'Vini grib nosist cenu!' Lai ari kas un ka butu
