sarakstits, vinam par visu vajadzeja telegrafet uz Parizi. Telegrafa ari mana palidziba bija nepieciesama: Sadas sadarbibas ar Policera kungu mums bija katru reizi, kad vins ieradas Riga apmeram 2-3 reizes gada. Par pakalpojumiem sanemu smarzas un sokoladi. Viena tada reize es Policera kungam iedevu trisdesmit piecus dolarus un paludzu, lai vins par tiem man noperk visletako neilona kazoku. Cereju, ka vins kazoku atvedis pats, bet vins to atsutija pa pastu un nebut ne pasu letako. Kazoks bija skaista sudrabaini peleka krasa, un par so kazoku vel bus runa stura maja. Kada cita reize Eleonora atskreja viena un lika man atri sagerbties, jo netalu no manas majas vina atstajusi uz ielas stura divus inteligentus somus. Vini esot nodomajusi iet uz restoranu, bet lai Eteonora panemot lidzi kadu draudzeni. Nevareju izskirties - iet vai neiet, bet Eleonora neatlaidas. Aizgaju. Kafejnica 'Luna' toreiz speleja meitenu orkestris. Viens soms loti daudz terzeja un jutas paraks par otru, kurs bija kluss un atturigs. Bet atturigais Kurts Slote zinaja vairakas valodas un stradaja uz kuga par telegrafistu. Pec vakarinam nedaudz padejojam. Kurts paludza manu adresi un apsolijas rakstit. Vins savu solijumu tureja, rakstija man biezi un katru reizi cita valoda! Viena reize pat spaniski, un man bija janem paliga vardnica, lai izlasitu jauko vestuli ar kveliem milas apliecinajumiem.
Pec kada pusgada Kurts Slote, atkal ieradies Riga, uzmekleja mani viens, bez draugiem un sagadaja man pavisam neceretu parsteigumu, lugdams manu roku un sirdi. Mans lielais sapnis bija piepildijies, un tik peksni! Par Kurtu biju biezi domajusi, kad atbildeju uz vestulem, bet prata nenaca, ka si sarakste varetu beigties ar bildinajumu un laulibam! Vins bija gara auguma, loti izskatigs, tris gadus jaunaks par mani. Otra diena pec bildinajuma satikamies no rita, lai dotos uz dzimtsarakstu nodalu. Nonacu visai neerta situacija, kad dzimtsarakstu nodala man bija japaskaidro naciena iemesls: 'Sis pilsonis ir soms, un mes velamies salaulaties.'
'Vai vinam ir dokumenti?'
Teicu Kurtam, ka prasa dokumentus: ja, vinam bija Somijas pase, kuru vins uzradija.
'Vai vinam ir uzturesanas atlauja?' Te es apjuku un nezinaju, ko atbildet, tadel pajautaju, kas ir uzturesanas atlauja, jo ligavainis ir ieradies ar kugi.
'Ja vins dzivo uz kuga, tad vinam nav uzturesanas atlaujas, jo somu kugis pieder Somijai. Ar arzemnieku bez uzturesanas atlaujas laulibu neregistre.' dzimtsarakstu nodalas darbiniece noskaldija skaidra krievu valoda! 'Ejam prom,' teicu Kurtam. 'Mums te nav ko darit. Ta krieviete, iebraukusi mana zeme, ir noteiceja, ar ko man ir tiesibas laulaties, ar ko ne.'
Kurts loti brinijas, ka tas var but un kadel mes nevaram salaulaties. Pagaja ilgaks laiks, kamer es vinam visu izskaidroju. Vienalga, vinam gruti nacas visu saprast. Teicu: 'Luk, ta ir padomju isteniba un paradize, kadas nav citur.'
Bedigi un skumji mes pavadijam dienu, staigadami pa bulvariem un parkiem. Iegajam restorana, un tur Kurts pirmo reizi sava muza piedzeras... Bija iemesls.
Eleonorai neko par so gajienu nestastiju, bet tas nenozimeja, ka neviens cits to nebutu zinajis, lai gan man nekad neviens neko neatgadinaja. Bet varbut ari neuzzinaja.
JAUNI UZTRAUKUMI
Ilgaku laiku neviens no stura majas mani nebija traucejis.
Jau nodomaju, ka varbut mani aizmirsusi un atradusi piemerotakus kandidatus ar labam zinasanam svesvalodas.
Bet izradijas, ka velns savus upurus tik viegli nepalaiz. Soreiz vairs ne divi, bet tris viri ieradas, lai mani vestu pie prata. Tie bija: Stanislavs Viktorovics, Vladimirs Ivanovics un vel viens Vladimirs, loti smaidigs, gara auguma, izskatigs virietis. Sakuma runaja glitais, smaidigais, pec principa: smukiem viriesiem pie sievietem labaki panakumi. Isi un kodoligi. Pec neliela ievada man tika piedavata galvu reibinosa karjera. Mani sagatavosot darbam kadam padomju konsulatam arzemes. Vini man dosot visus nepieciesamos ieteikumus, Maskava janokarto tikai formalitates. Viss tik vienkarsi, ka parlauzt serkocinu. Bet manu pretestibu vini neparlauzis ne ar ko.
Es klausijos ta, it ka tas viss uz mani neattiektos. Lavu, lai runa vien. Un tad naca galvenais. Lai tiktu darba arzemju konsulata, no manis vajadzigs tikai viens mazs, interesants pakalpojums. Saku klausities uzmanigak.
Pec nedelas Riga ieradisoties kads arzemju zinatnieks. Kads mani ar vinu iepazistinasot. Tad man vins jaatved uz maju un jaievilina gulta. Tur vinam jabut pusplikam, man ari, nu, es varot but apaksvela. Istaja bridi ar savu atslegu ieradisoties 'mans virs', kuru telos smaidigais Vladimirs. Tad vins busot dusmigs un sasutuma mani ar puspliko arzemnieku nofotografesot. Un tas viss. Biju bezgala sasutusi un teicu, ka tik riebigos darijumos nekad nepiedalisos un lai turpmak ar mani par tadam lietam neruna. Sapratu, ka tadu fotouznemumu drosi vien Maskavas ceka pasutijusi santazas nolukam.
Veltigi vini tereja laiku, meginadami mani parliecinat, ka man no ta nekas slikts nenotiksot un ta es tikai pakalposot padomju valsts interesem.
Jutu, ka nevaru savaldities, uzlecu kajas un iesaucos: 'Es ienistu padomju varu!' Vini gan prata savaldities. Stanislavs Viktorovics tikai pajautaja, vai es to varu uzrakstit ari uz papira.
'Ja, protams, kadel ne!'
Man nolika prieksa tiru lapu, uz kuras es tikko teikto uzrakstiju pamatigi lieliem burtiem.
'Parakstu ari.'
'Ja, ludzu, te ir paraksts!' Panemusi lapu, visi tris klusedami aizgaja. Otra diena es uz cetram dienam aizbraucu pie pazinam uz laukiem. Kad atgriezos, pie stura sastapu setnieci. Uztraukta vina man pastastija, ka es esot apzagta, logs izsists, slegus un durvis milici aizzimogojusi, es pati nedrikstot atvert. Lai nu ejot uz miliciju, vini mani ielaidisot. Milicijas darbinieki pierakstija visu, kas nozagts. Visas drebes no skapja bija prom. Milicija vainigos neatrada. Iestikloju logu un guleju ar cirvi zem spilvena, ja kads lidis pa logu, cirtisu pa rokam. Bet ilgi neiznaca gulet ar cirvi zem spilvena.
Pienaca vestule no Permas apgabala, ka man divu nedelu laika no istabas jaizvacas, jo saimniece braucot atpakal. Divu gadu vieta nodzivoju knapi vienu. Laikam biju vainiga, jo biju parkapusi speles noteikumus. Ko nu darit? Ka divu nedelu laika atrast citu pajumti? Taja reize izpalidzeja Eleonora. Vinai bija draudzene Rita Platonova, pulkveza meita. Pats pulkvedis Platonovs guleja sava trisistabu dzivokli Lenina iela slims ar vezi. Ritas mate stradaja kosmetikas kabineta, bet meita dauzijas apkart pa kafejnicam diena, pa restoraniem naktis. Slimajam pulkvedim bija nepieciesama kopeja. Es piekritu, jo nebija citas izveles. Vel man pulkveza sieva lika par manu naudu nopirkt autokravu malkas. Malka jasanes pagraba, un dzivokli jakurina divas krasnis. Visam piekritu un pildiju visus kalpones pienakumus, tiriju dzivokli, mazgaju traukus un velu. Ziema togad bija auksta, un pirma stava dzivokli nevareju vien kartigi piekurinat.
Visaukstaka bija pirma istaba, kura es guleju. Pec kada menesa pulkvedis Platonovs nomira, bet mani kalpones vieta par pajumti patureja. No paradizes izraidita biju nokluvusi tiesi elle. Pec teva naves Rita, kurai toreiz bija divdesmit divi gadi, parverta dzivokli gar Dantes elli. Diena, kamer mate darba, Rita izireja virtuvi karsu spelmaniem, bet savu gulamistabu parisiem. Vakaros jauni cilveki naca un gaja, pie tam katrs kaut ko nozaga. Reiz restorana Astorija Rita bija pardevusi mani par kilogramu konfektem 'Lacitis', pec tam pirceju atveda majas un pieveda pie gultas, kura es guleju.
Sapratusi, kas notiek, izmetu pirceju pa durvim, piedraudot ar miliciju. Janvara beigas ap sesiem no rita atkal klauveja un zvanija pie durvim. No VDK bija ieradusies pie manis ar kratisanas orderi. Panema veselu maisu literaturas, to pasu, kuru biju pa ilgaku laiku sakrajusi un kuru Veidenbauma iela neviens neaiztika. Tur bija vairaki Readers Digest zurnalisi, daudz dazadu valstu modes zurnalu, ka ari Holivudas kinozvaigznu tenku zurnali. Panema ari visas gramatas anglu, vacu un zviedru valoda, kuras nebija centrala antikvariata zimogi.
Savadi, ka mate un meita nemaz neuztraucas, ka vinu dzivokli ieradas kratitaji, tacu zinaju, ka vinas tur nebija vainojamas. Dazas dienas velak Ritas draugi man atkal nozaga vairakus apgerba gabalus. Atri savacu atlikusas mantas, mebeles bija novietotas pagraba, malkas skuni, piezvaniju Rigas ekspresim, lai atbrauc ar kravas masinu. Biju nolemusi braukt pie teva. Bet neveicas. Teva nebija majas, un sieviete, kura nelegali tur uzturejas, man neatvera durvis. Soferis, nevaredams atbrivoties no kravas, kluva nepacietigs un paveleja man, lai tacu es nosaucot adresi, kur kravu izkraut. Nevaredama atruma nevienu adresi nosaukt, liku, lai brauc uz Doma laukumu.
Atcerejos, ka ap Doma baznicu uzcelta augsta delu seta un ka setai ir neaizslegti plati varti. Cereju, ka tur varesu drosi parlaist nakti, bet no rita varetu zvanit visiem pazistamiem varbut kads zinas kadu pagrabu vai
