Nakosaja diena uzzinaju, ka masina pieder 6. arodskolai. Sarakstu ar zudusam mantam aiznesu uz miliciju, tur visu izstastiju. Pec dazam dienam uzaicinaja mani un soferi milicijas kabineta. Te es uzzinaju to, ko vismazak biju gaidijusi: proti, par palidzibu un pretimnaksanu, kadu man izradijis soferis, es vinu nekrietni apmelojot zagsana. 'Visu, ko vina garaza atstaja, vina sanema, man ir liecinieks, kurs redzeja: vina pati parliecinajas, ka garaza uz gridas nekas nepalika.'

'Bet zelts un sudrabs nebija uz gridas, tas bija iesainots un noglabats koferos,' es meginaju protestet, bet veltigi, milicijas darbinieks bija sofera puse un gudri pamacija: 'Ja tadas lietas jums vispar bija, tad nevajadzeja atstat.' Ja, ta bija taisniba, nevajadzeja atstat...

Kambari es jutos drosi, jo delu sienas izskatijas stipras, un durvis vareja aizslegt ar divam atslegam. Ieksa bija gaisma. Vareju vakaros pec darba lasit. Taja laika es stradaju Rigas maizes, rauga un makaronu fabrika Ganibu dambi. Biju pienemta makslinieciskas noformesanas darbiem un pie viena pildiju bibliotekares pienakumus. Ar darbu biju apmierinata, kaut ari sanaca mazliet par daudz nostradaties. Bet tur bija ari savs labums. Kamer vel nebiju tikusi pie sava kambara patrepe, es sesos vakara nodzesu biblioteka gaismu, aizsledzu durvis un, saklajusi uz galda vecus aizkarus, likos turpat gulet. Vispar sesos miegs vel nenaca un bija stipri par agru gulesanai, bet bija jarada iespaids, ka esmu no darba aizgajusi. Reiz es veselu menesi nebiju pa darbavietas vartiem izgajusi, jo edienu iegadajos dienas laika turpat bufete. Bet, ja kadreiz izgaju, tad man bija ieprieks jazina, pie kuras draudzenes nakti gulesu.

Pie patrepes kambara bija nedaudz japierod, jo blakus atradas lifts, un vakaros, kamer augsejo stavu irnieki ar liftu braukaja, troksnis trauceja. Bet cilveks pie visa pierod. Un kur ta laba sajuta, ka pasai savs kaktins.

Cetrus menesus jutos ka pilnvertigs cilveks, tad atkal uzbruka nelaime. Vakara, parnakusi no darba, atsledzu kambara durvis. Taja bridi kads pajauns virietis kapnu telpa mani ciesi noveroja. iegajusi kambari, steidzigi aizbulteju durvis. Tad vins klauveja pie manam durvim un krieviski teica, lai atverot. Ta tik vel truka, svesam garamgajejam atvert! Teicu, ka neatversu. Nakosaja vakara savlaicigi pamaniju, ka divi viriesi stav pie manam durvim. Atri apsviedos un izskreju uz ielas. Atgriezos pec dazam stundam un tikai tad, kad biju parliecinajusies, ka neviena tuvuma nav, atveru savas durvis. Visu nakti nevareju gulet, katrs troksnitis man lika satrukties. Vel pec dienas atradu pie durvim piespraustu zimiti, ka man ir jaierodas 15. namu parvalde.

Namu parvaldnieks, dusmigs krievs, bez lieka ievada bruka man virsu: 'Ar kadam tiesibam jus dzivojat kapnu telpa?'

'Ar tadam, ka esmu daudzus gadus taja maja pierakstita pie sava teva, bet pasreiz pie vina uzturas kada svesa persona, un pa to laiku esmu spiesta dzivot kapnu telpas kambari.'

'Sodien pat es jums pavelu kapnu telpas noliktavu atbrivot, jo ta ir domata setnieka darbarikiem.' 'Domaju, ka tas nebus iespejams ne sodien, ne tuvakaja laika, jo man nav kur iet. Bez tam mans tevs saja nama dzivo no 1924. gada, kad so namu uzcela. Un es saja nama esmu uzaugusi,' ta es cereju namu parvaldnieku mazdruscin piekapigaku padarit, bet veltigi. 'Es jus sudzesu tiesa.' 'Nu, ja tiesa, tad tiesa,' es apgriezos un gaju prom.

1962. gada maija menesa 16. diena Rigas Kirova rajona tautas tiesa man bija jaatbild uz veselu rindu jautajumu un japaskaidro kadel es dzivojot kapnu telpas pieliekamaja kambari. Tiesa namu parvaldnieks nelabi breca un meloja, ka manam tevam esot skaists dzivoklis, kura ari man esot vietas diezgan. Bet es esot spitiga un tadel dzivojot zem kapnem. Es tiesnesei teicu, ka ta nav taisniba, jo manam tevam ir tikai viena istaba un ka bez vina tur vel dzivo svesa sieviete, kura man tevu ir atnemusi, un man nav kur iet, jo dzivoklu parvalde mani rinda nenema un tuvakaja laika nenems tiesi tadel, ka esmu pierakstita pie teva un platiba 17 m ir paredzeta cetram personam.

Tiesnese man ticeja un atlava vel menesi dzivot mana patrepe. Bet apstakli sagadijas ta, ka nepaguvu pilnu menesi sava telpina nodzivot. 1962. g. 12. junija plkst. 6 no rita ieradas tris kungi no VDK ar kratisanas orderi, iesedinaja mani 'Volga' un aizveda vispirms uz darbavietu. Kratisanu izdarija sekojosas personas: izmeklesanas dalas vecakais izmekletajs vec. leitnants Krasnovs, tas pasas dalas izmekletajs leitnants Trautmanis, VDK operativas dalas pilnvarotais majors Ziedins ar pieaicinatiem: Novikovu L. P., Hristenko E. V. un Rigas rauga un maizes kombinata galveno inzenieri Kruzkinu, ka ari ta pasa kombinata bibliotekari - makslinieci Celminu Helenu. Pec pamatigas bibliotekas parmeklesanas kadai VDK izmeklesanas dalas darbiniecei Kafanovai lika parmeklet manas kabatas. Vina man atnema Revlon firmas pusizlietotu lupu krasu, ka ari pacinu ar 4 Pall Mall cigaretem, tad vel vienu tadu pasu pacinu ar 5 cigaretem. Nelava man pasai savas cigaretes nopipet. Butu zinajusi, ka atnems, butu vismaz tas devinas cigaretes salauzusi.

Pabeigusi kratisanu darbavieta, to turpinat mani veda uz majam. Tur piedalijas tie pasi VDK viri - Krasnovs, Trautmanis un Ziedins, bet pieaicinatie bija samekleti citi. Tie bija: Tuncova E. M., Budrimenko K. I. un, kur gadijies, kur ne, musu 15. namu parvaldes tehnikis Timosenko I. M. Tas bija tas pats pajaunais virietis, kurs atklaja, kur es dzivoju, un par savu atklajumu pazinoja talak. Centigs darbonis! Tagad stava sajusma noskatas, ka cekisti vanda manu mantibu, bet teikt neko nedriksteju.

Kratisanas sakuma man teica, lai es labpratigi atdodu valutu un pretpadomju literaturu. Atbildeju, ka man nav ne valutas, ne pretpadomju literaturas. Talak kratisanas protokola ierakstits: Celmina labpratigi atdeva:

1. Arzemes razotas skanuplates -19 gab.

2. Magnetofona lente 190 metru (vacu razojums).

3. Cigaretes (2 pacinas 'Pall Mall').

4. Koslajama gumija (10 gab. ar etiketi P.K.').

5. Neilona zekes, arzemju celofana iesainojuma. 3 pari.

6. Pudelite francu odekolona 'Violette'.

7. Spelu karsu komplekts, Zviedrija razots.

8. Lodisu Pildspalva 'Kuizer'.

Tie ir salti meli, neko viniem neatdevu. Vini pasi nema, pierakstija un baza maisa. Visa muza sakratas fotografijas un manas fotografijas, sakot no 8 menesu vecuma. Es saprotu, ka var patikt Glena Millera muzika un Elvisa Preslija dziesmas, bet kratisanas pavele nebija paredzeta skanuplasu, smarzu, zeku atsavinasana. Francu odekolona bija tikai puspudelite. Ta visa kratisana parvertas par atklatu laupisanu, pec principa - ja nav piles ko saut, tad nosauj briezus, lai nebutu tuksa japaliek.

Vecakajam leitnantam Krasnovam loti iepatikas balta atlasa rokassomina, izsuta ar zelta pukem, vins to jau sagraba, lai baztu maisa, bet majors Ziedins nobremzeja, teikdams: 'To ne.' Redzedama, ka tieku aplaupita, izjutu lielu apmierinajumu, ka vini netiek klat Policera kunga atsutitajam kazokam, dazam labakam kleitam un nesen komisijas veikala nopirktajam sarkanajam metelim, jo tas drebes glabajas masicas dzivokli, citadi viss butu atnemts. Man jau bija uzkrajusies pieredze no ieprieksejam kratisanam, ka, neatrodot mekleto, nem un grabj, ko var. Epizodi ar sokoladi nemuzam neaizmirsisu. Vandoties pa manam mantam, Ritas Platonovas dzivokli atrada divas tafelites veselas, vienu pusapestu anglu sokoladi un bez kautresanas visu pievaca, pusesto ari. Es iepikstejos, ka sokolade nav ne valuta, ne literatura. Tad man VDK virs visa nopietniba paskaidroja to, ko es vel nekad nebiju dzirdejusi: 'So sokoladi angli ir iesutijusi ar noluku, lai noindetu miermiligos padomju iedzivotajus. Ta ir saindeta. Mes vinu panemam, lai specialas komisijas klatbutne sastaditu aktu un sokoladi iznicinatu.'

'Vai jus gadijuma neslimojat ar paranoju?' es pieklajigi apvaicajos.

Atbildi nesanemu, bet parliecinajos, ka VDK kantori strada daudz vajpratigo ar nopietnam psihiskam novirzem. Iespejams, ka tas panakts ar parmeribam smadzenu skalosanas procesa. Toreiz Platonovu dzivokli man atnema ari pudeli viskija, kuru biju taupijusi vairak neka divus gadus kadam seviskam gadijumam. Ta ari esot saindeta, to izliesot kanalizacija...

To man bija atstajis Eriksons, kad brauca prom. Vins gan smietos, ja uzzinatu, ka viskijs saindets. Un es lai ticu, ka to lies kanalizacija, kadel tad neleja mana klatbutne?

Pabeigusi atklato laupisanu patrepes kambari, cekisti pazinoja, ka tieku apcietinata. Lai panemot visu, kas nepieciesams cietuma: 'Kemmi, zobu suku, velu utt.

Uz tadam dzives parmainam nebiju sagatavojusies. Pie kratisanam biju jau pieradusi. Tada veida vini laikam domaja salauzt manu pretosanos un cereja, ka es padosos vervesanai. Ja nelidzeja ar laipnibu piedavata karjera stradat arzemes (vai, cik vilinosi!), tad varbut mani nervi uzdos.

Kad man paradija apcietinasanas paveli, sapratu, ka ta ir atriebiba, un atcerejos, ka pavisam nesen Ziedondarza man tika piedraudets. Tas vareja but maija pirmaja nedela. VDK darbinieks, varda Jurijs, man piezvanija uz darbu un lika atnakt uz Ziedondarzu. Jautaju, kada sakariba, jo zinaju, ka nekur iejaukta neesmu, vienigi 3. maija biju velreiz Rigas dzimtsarakstu nodala, lai pieteiktu registret laulibu ar Anglijas pilsoni Braienu Dznsonu, kuram bija uzturesanas atlauja. Bet laulibu neregistreja cita iemesla del. Soreiz pieprasija, lai Dzonsons atved no savas pilsetas mera dokumentu, ka meram nav iebildumu, ka vina pilsonis stajas lauliba ar pilsoni no

Вы читаете Ka plika pa natram
Добавить отзыв
ВСЕ ОТЗЫВЫ О КНИГЕ В ОБРАНЕ

0

Вы можете отметить интересные вам фрагменты текста, которые будут доступны по уникальной ссылке в адресной строке браузера.

Отметить Добавить цитату