Latvijas PSR. Sads papirs man busot nepieciesams, ja es gribesot iebraukt Anglija. Teicu, ka tad man virs sutis izsaukumu un visu, ko vel vajadzes.
Mulkibas! Nekur mera atlauja, stajoties lauliba, netiek prasita. Dzonsons bija jauns cilveks ar energisku raksturu un solija, ka pec menesa busot klat ar visiem papiriem, un ne tikai no mera, bet ari no premjera atvedisot ar visiem zimogiem un parakstiem. Ja nu vins tagad patiesam ierodas ar visiem papiriem, tad var laulaties, ar ko grib, tikai ne ar mani, jo no cekas pagrabiem izlaulat ara vins mani gan nevaretu.
Tatad gaju tikties ar Juriju. Jurijs pret sevi iedvesa mani sausmigu nepatiku un antipatijas. Neliela auguma, drukns, nesimpatisku seju un atpakal atsukatiem blondiem matiem.
Ar vinu tiekoties, jutu tiesi to pasu, ko jut, meza ieraugot snacosu odzi. Par laimi, si bija tikai otra tiksanas reize. Jurijs ar mani pa telefonu nekadas sarunas neielaidas. Neiet ari nevareju, jo zinaju, ka visi vini ir uz mani nikni. Nevaredami mani piejaucet, grib uzlikt iemauktus. Un galu gala neesmu nekads robots, sad tad uznak bailu sajuta.
Bez gara ievada Jurijs man pateica to, ko es jau sen zinaju: 'vini' neesot ar mani apmierinati. Es atbildeju, ka es to visu zinu, bet ka sevi parveidot nevaru, kada esmu, tadai man ja paliek. Man esot beidzot jasaprot, bet es negribot un negribot saprast, ka vini visu laiku esot nopulejusies, lai man labu daritu, lai palidzetu tikt dzive uz prieksu. Un nu esot pienakusi pedeja reize - teikt ja vai ne. Lai es padomajot nopietni. Man visi greki tiksot piedoti un aizmirsti, ja es aiziesot vinu uzdevuma pie kadiem latviesu cilvekiem vai gimenes...
Es talak nelavu vinam runat, sacidama, ka grekus var piedot tikai Dievs un lai vins nekadus cilvekus nepiemin, jo negribu pat dzirdet. Izteicu apbrinu par vinu neatlaidibu, jo, pec manam domam, viniem jau sen tas bija jasaprot, ka no manas puses sadarbiba nekad nebus.
'To jus rugti nozelosiet' Jurijs pateica tada toni, lai es atceretos. Ja, tie bija draudi: Ejot uz maju, man sie vardi visu celu skaneja ausis.
Vienu es tomer izskaidrot nevareju. Ja neko nepanaca ar glaimiem un laipnibu, vai tad vareja ceret uz panakumiem pec brutalam kratisanam un sariebsanas? Absurds.
Bet par draudiem es atri aizmirsu, jo loti pardzivoju izliksanu no patrepes.
Draudus atcerejos tikai tad, kad posos celam uz VDK izolatoru. Ta pati peleka Volga, ar kuru mani vadaja no rita uz darbavietu un atpakal, tagad veda uz Stura maju.
STURA MAJA
Ieprieksejas izmeklesanas izolatora man atnema pedejo, kas vel piedereja: pulksteni, gredzenus, auskarus, vienigi zelta kediti ar krustinu nebija pamanijusi. Pirmo nakti vel biju vecmaminas zelta krustina ipasniece, bet agri no rita ieradas cekistene uniforma un, izcamdijusi mani no galvas lidz kajam, paveleja krustinu nonemt un atdot vinai. Atteicos krustinu nonemt, teicu, ka tas man no vecmaminas un nevienam nedosu. Ne varda neteikdama, vina mani izveda no kameras un aizveda uz dezurtelpu. Tur man atkal lika krustinu nonemt. Kad nepaklausiju, tris viri uniformas mani tureja, jo neganti spardijos un locijos, pie tam vel sausmigi kliedzu, bet cekistene panaca savu, krustinu man nonema. Mani kliedzieni bija satracinajusi citus ieslodzitos, tie sita ar kruzitem un kajam pa kameras durvim. Elliskigs troksnis sacelas, tada veida es pieteicu savu ierasanos.
Mani tureja arkartigi saura vieninieka kamera - kadu pusmetru garaka par gulamo lavu. Tumsi pelekas, ar ellas krasu krasotas sienas, melna asfalta grida, mazs lodzins pie pasiem griestiem. Ta mani notureja divus menesus, lai labi varetu pardomat dzivi, pat uz pratinasanam nesauca. Un tiesi tadel, ka nesauca, iedomajos, ka varbut nekad nesauks, varbut mani ievietoja kratina ar noluku salauzt manu pretestibu, bet varbut vel kadi citi noluki, piemeram, grib mani izolet, lai es nevaretu satikties ar kadiem arzemniekiem, kuri vasara uzturas Riga. Pedigi saku apsaubit visas varbutibas, kadas pati biju safantazejusi, un saku parcilat atminas. Bija jagatavojas vislaunakajam. Atcerejos dazadas epizodes un pie sevis kalkuleju, ko ceka zina, ko nezina, visu ari vini nevar zinat. Par vestulem, kuras nav sutitas pa pastu, vini zinaja tikai Ventspils gadijumu, preteja gadijuma butu ko teikusi. Kopuma uz dazadam pasaules malam biju nogadajusi ap simts vestulu, un tikai puse no tam bija manas.
Par anglu diplomatiem nezina, jo ar tiem tikos Maskava. Par Amerikas diplomatu ari nezina. Nu, par tiem amerikanu studentiem, kuri intensivi vaca materialus par ekonomisko un politisko dzives limeni tepat Riga, diezin vai cekisti nojaus, ka es ar tiem ari biju tikusies. Es zinaju, ka vini katru vakaru pieraksta 'dienas gramata' visu diena dzirdeto un redzeto, es vinu vecakajam- Eduardam piekodinaju nekada gadijuma piezimes neatstat viesnica. Un, ja ari cekisti zinatu, ka man studenti pazistami, kas tur liels, puisi ar gitaram gaja parkos, smuki dziedaja, kad salasijas zinkarigi klausitaji, puisi pajautaja, kurs no klatesosiem runa angliski, tad parunaja, so to pajautaja. Maz bija tadu, kas zinaja anglu valodu tada limeni, lai visu saprastu, ko amerikanu studenti jauta. Tadel, satikusi mani, vini velejas velreiz tikties, lai varetu nopietnak parunat. Bet par somu zurnalistu Larsu Lindholmu noteikti zinaja.
Lindholms parstaveja Helsinku laikrakstu Sanomat Poivon un man katru tresdienas vakaru ap septiniem zvanija no Helsinkiem uz Platonovu dzivokli - toreiz, kad es tur dzivoju. Bet tur nebija, neka tada, kas ceku butu varejis intereset. Lai ari sarunas ieilga no pusstundas lidz pat stundai, iznemot kvelus milestibas aplecinajumus no soma puses, tur neka interesanta nebija. Traks soms, bet bagats jau var darit, ka grib, tikai zel, ka vins nepavisam nebija mana gaume. Ja es butu izradijusi mazako iniciativu, tas gan butu parvarejis neskaitamos skerslus, lai beigu beigas salaulatos un dabutu mani uz Somiju. Katru tresdienu vins man jautaja, kad es dosu ja vardu un tad vins tulin ieradisies. Sezot vieninieka kamera un visu to atmina parcilajot, bija pat jasmaida. Bet tas, kurs mani visu laiku pa actinu noveroja, laikam nodomaja, ka esmu no vientulibas jau mazliet no prata nojugusies. Vienreiz tisam saku skali smieties, jo biju zinkariga, kas notiks. Paveris barosanas durtinas, vins bargi mani noraja un piedraudeja ar karceri.
'Bet vai tad sis nav karceris?' noprasiju. Atbilde izpalika.
Laikam Somija neviena negribeja ar Lindholmu preceties, tadel vins tik izmisigi pulejas mani pierunat. Stastija par savu bagatibu, par sesstavu namu Helsinkos, bet veltigi. Vinam bija tikai divdesmit devini gadi. Kadreiz bijis Somijas hokeja zvaigzne, bet tad partraucis, sacis negausigi dzert un sausmigi aptaukojies. Nu kurai tads var patikt! Zel. Labs, sirsnigs puisis bija. Negribeju but tik negodiga, lai, izmantojot otra cilveka jutas savas intereses, ar vinu apprecetos un pec tam pamestu. No morala viedokla biju rikojusies pareizi un, pat sededama mura kratina, neko nenozeloju. No visas sirds nozeloju gan to mulkibu, ka 1944. gada rudeni neaizbraucu kopa ar Sudmalu gimeni, kad vini man tadu vienreizeju izdevibu piedavaja. Ka izradijas, piecpadsmit gadu vecuma man vel nebija pietiekami daudz prata un uznemibas. Es tacu labi zinaju, ka nevienam nebiju isti vajadziga un ka neviens pec manis neraudas. Bet tas bija tik sen, un par to vairs nav jadoma. Jasak atkal parcilat nesenos notikumus, visos sikumos analizejot, kur pielauta kada kluda. Bet ej nu sazini, viniem ta domasana tada abstrakta, kas mana izpratne liekas pareizi, tas viniem nepareizi un otradi.
Visgrutakais tomer ir nezina. Tiesi tadel mani tik ilgt tureja nezina. Nekur citur pasaule ta nedara, tulin pie apcietinasanas paskaidro, par kadam aizdomam vai noziegumiem persona tiek apcietinata. Pedigi mani saka vadat augsa leja. Biju nodota izmekletaja Trautmana riciba, un tad sakas... Dazi jautajumi bija sastaditi gudri un rafineti, turpreti citi pilnigi idiotiski. Kadel tadas galejibas? Varbut ta vajag, lai pratinamo apmulsinatu, iet varbut, lai nokaitinatu, jo dazs dusmas var pateikt to, ko nedoma.
Vismaz pamazam man kluva skaidrs, ko vini zina un ko nezina. Izmekletaja uzdevums pataisit mani par visbriesmigako noziedznieci. Man savukart japulas sevi aizstavet un apdomigi jaatbild uz akigiem jautajumiem. Katrs neapdomigi izteikts vards var maksat gadus. Ka plika pa natrem biju pedejos gados kulusies. Negribeju iet cekas rozem kaisito celu, izvelejos savu - skembam kaisito. Un pat apcietinajuma salidzinajuma ar saviem bedubraliem, es iznemuma karta biju izpelnijusies cietsirdigaku apiesanos. Pec to laiku noteikumiem katram ieslodzitajam bija tiesibas ar izmekletaja piekrisanu sanemt vienu partikas pienesumu menesi. Man nelava sanemt nevienu pienesumu. Mana mate bija izstaigajusi visu Rigu, sakot ar VDK kantori un Iekslietu ministriju, beidzot ar Augstako padomi, lai dabutu atlauju man nodot dazus citronus un kukuliti baltmaizes. Visur bijusi tikai viena atbilde - lai griezas pie izmekletaja, bet izmekletajs Trautmanis atteicas dot atlauju pienesumam. Biju kritusi galeja nezelastiba, turpreti daziem tika veltita ipasa laipniba un, preteji rakstitiem noteikumiem, atlava pienesumus katru nedelu. Te nu vienlidzibas sludinataji pamatigi sevi sakompromiteja, rikodamies preteji partijas ideologijai. Dazam apcietinatajam izmekletaja kabineta atlava pat satikties ar gimenes locekliem un ar viniem izdzert vina pudeli. Tadus priekus vareja baudit tie, kuri liecinaja ko vairak par citiem, ari par draugiem, pazinam, kuri vel uz brivam
