goda zime, kas dod tiesibas nemt par sievu jebkuru Arbora meiteni, kaut vai pasa ur-semona meitu, — vins piebilda, skelmigi paverdamies Ilna, kas speji nosarka.
Kalvenolts dziest
Driz pec sis ceremonijas, kad sinzi mani svinigi uznema sava vidu, devos viniem lidz uz Resanu, kur atradas Apdzivoto planetu savienibas padomes galvena rezidence. Saja padome no katras planetas bija tikai viens parstavis, bet vispar uz Resana atradas dazadas saja savieniba apvienojusos cilvecu kolonijas, kur iedzivotaju skaits sniedzas no pieciem lidz divdesmit miljoniem. Turklat uz Resana dzivoja ari simts septindesmit miljoni isu.
Starp iecelotaju kolonijam un vinu dzimtajam planetam pastavigi sakarus uztureja pieci tukstosi ksillu. Tacu ar cilvecem, uz kuru planetam vel plosijas kari, isi stajas sakaros reti, tikai arkartigas nepieciesamibas gadijumos, un saskana ar ianemuma likumu tas savieniba neuznema.
Uz Resana ir iekartotas lieliskas zinatniskas laboratorijas. Gadsimtu gaita, saplustot dazadam kulturam, seit neparasti uzplaukusi zinatne un maksla. Resana universitates kadu laiku praktizejas gandriz visi isu gudrie.
Ik pec pieciem Ellas menesiem notiek savienibas padomes sesija. Saskana ar noteikumiem par tas priekssedetaju jaievel isu parstavis, un paslaik tas bija Azlems. Soreiz sesija sakrita ar svarigu atklajumu — bija atrastas divas jaunas cilveces ar sarkanam asinim, un sanaksmei vajadzeja no ritet jo svinigak tapec, ka sis cilveces bija nejutigas pret misliku navejosajiem izstarojumiem. Patiesibu sakot, ieradies no Zemes, kur vel joprojam liesmo kari, es ka oficials parstavis sesija nedriksteju piedalities.
Cela devamies agri no rita. Kops trim dienam taja Ellas dala, kur es dzivoju, bija sacies lietus periods. Par spiti specigajai lietus gazei musu reobs pacelas gaisa. Soreiz talakam celojumam mus gaidija nevis Suilika lielais ksills, bet zvaigznu kugis. Lidojums ksilla man vairs nebutu nekas jauns, turklat mani iepriecinaja izdeviba lidot kopa ar Ilnu.
Ka jau drosi vien busi nopratis, no pirma acu uzmetiena jutu pret Ilnu dzilas simpatijas. Dazas pazimes, it ipasi vinas brala zobgalibas, liecinaja, ka meitene pret mani ari nav vienaldziga. Kaut gan ar Suiliku, Esinu un vel daziem isiem bijam sirsnigi draugi un kaut gan vini bija gudri un laipni, es so zaladaino butnu sabiedriba skitu esam ists trimdinieks. Turpreti pie sinziem jutos ka majas.
Kad zvaigznu kugis uznema augstumu, lija lietus. Dazu sekunzu laika izlauzusies cauri makonu valiem, savamies vertikali augsup. Sedeju vadibas kabine kopa ar Ilnu, Akeijonu un «rcnu», musu valoda runajot, — zvaigznu kuga kapteini, Ilnas bralenu Arnu. Viena zina isi tehnika tomer parspej sinzus: ja ksilla paatrinajumu nemaz nejut, tad sinzu zvaigznu kugi ta ietekme ir tikai stipri pola Suiliks man paradija Pirmas galaktikas planetas Sinas slaveno naves puki stenetu, kas tiklab gaisa, ka uz zemes nogalina jebkuru dzivu radibu, jo sis pukes kuplie, it ka zelta kaltie ziedi izplata indigu aromatu. Tas pat niecigas devas ir navejoss.
No obsidianam lidziga caurspidiga, iezalgana materiala veidotas kapnes mus noveda sezu zales nelielaja balkona loza. Labaja puse man sedeja llna, kreisaja — trausla, sieviskiga butne ar gaisu, zilganpeleku adu, zili melniem matiem un lielam, violetam acim: rbenu parstave no Vienpadsmitas galaktikas ! saules Vesaras planetas Farenas.
Leja amfiteatri ienema vietas Apdzivoto planetu savienibas padomes delegati. Katram no tiem prieksa atradas neliela pults, uz kuras spulgoja sarezgitas ierices. Zale valdija tik plasai auditorijai neparasts klusums.
Isi ir neparspejami meistari skatuvisku efektu radisana: gaisma zale nodzisa, saurs prozektora stars, parslidejis tuksajai tribinei, pieversas lukai, no kuras iznira paaugstinajums. Uz ta spozos metala kreslos sedeja Azlems un cetri svesu planetu parstavji, starp tiem ari Helons. Tie visi bija ka sastingusi. Azlems, piecelies kajas, saka runu. Kaut gan vins runaja isu valoda, ar specigu domu pastiprinataju palidzibu to vareja saprast ikviens. Azlems vestija par iepriekseja sede pienemto lemumu izpildi, par manu ierasanos, par sinziem un musu apbrinojamo
Helons. Mums garam pluda visu to cilvecu parstavji, kuru telus biju redzejis uz Ellas! lielajam kapnem, tikai soreiz tas bija dzivas butnes ar miesu un asinim. Kads neaizmir stams skats! Te bija zalas, zilas un dzeltenas butnes, lielas un mazas, neaprakstami burvigas un kroplas, lagiem pat gluzi atbaidosas ka, piemeram, milzenis kaijens ar omara acim no galaktikas, kas atrodas vel talak par musejo, tikai preteja Visuma puse. Dazas butnes bija apbrinojami lidzigas isiem, bet, kad mums tuvojas krenu parstavis, kura dzimtene Mara gatavo «abentornu» — pretigo dzerienu, kas pieklajibas pec jadzer viesiem, Suiliks man draiskuligi iegruda duncku sanos. Gajienu nosledza radijumi, kuriem, skiet, nebija neka cilveciska, iznemot sapratu. Dazi no tiem atgadinaja lielus, divainus kukainus ar cietam brunam. Si parade, kura atklajas bezgaliga dabas daudzveidiba, uz mani atstaja satriecosu iespaidu.
— Diemzel, nekad nevienam neredzet itin visas cilveku apdzivotas planetas, — skumji rezumeja Suiliks.
Beidzot pienaca musu karta doties pili. No arpuses celtne bija masiva, monolita, bez jebkadiem izgreznojumiem, bet tas iekspusi bagatigi rotaja dazadu planetu makslinieku skulpturas un gleznas. Kada attalaka galerija pie sienam vareja skatit visu planetu galvaspilsetu panoramas. Kad skersojam ziemas darzu ar neparastiem, eksotiskiem augiem, caurspidiga, hermetiski noslegta kupola Suiliks man paradija Pirmas galaktikas planetas Sinas slaveno naves puki stenetu, kas tiklab gaisa, ka uz zemes nogalina jebkuru dzivu radibu, jo sis pukes kuplie, it ka zelta kaltie ziedi izplata indigu aromatu. Tas pat niecigas devas ir navejoss.
No obsidianam lidziga caurspidiga, iezalgana materiala veidotas kapnes mus noveda sezu zales nelielaja balkona loza. Labaja puse man sedeja lina, kreisaja — trausla, sieviskiga butne ar gaisu, zilganpeleku adu, zili melniem matiem un lielam, violetam acim: rbenu parstave no Vienpadsmitas galaktikas saules Vesaras planetas Farenas.
Leja amfiteatri ienema vietas Apdzivoto planetu savienibas padomes delegati. Katram no tiem prieksa atradas neliela pults, uz kuras spulgoja sarezgitas ierices. Zale valdija tik plasai auditorijai neparasts klusums.
isi ir neparspejami meistari skatuvisku efektu radisana: gaisma zale nodzisa, saurs prozektora stars, parslidejis tuksajai tribinei, pieversas lukai, no kuras iznira paaugstinajums. Uz ta spozos metala kreslos sedeja Azlems un cetri svesu planetu parstavji, starp tiem ari Helons. Tie visi bija ka sastingusi. Azlems, piecelies kajas, saka runu. Kaut gan vins runaja isu valoda, ar specigu domu pastiprinataju palidzibu to vareja saprast ikviens. Azlems vestija par iepriekseja sede pienemto lemumu izpildi, par manu ierasanos, par sinziem un musu apbrinojamo imunitati pret misliku izstarojumu. Turpmak ar musu atbalstu cina pret mislikiem ieies jauna faze — no aizstavesanas — uzbrukuma, un tas pirmo etapu ievadis izluklidojums dzili ienaidnieka aizmugure, tiesi pasa noladetas galaktikas centra. Iespejams, ka paies gadsimti, lidz ienaidnieks tiks galigi uzveikts. Tacu atkapsanas laiks pagajis. Lai iznicinatu mislikus, ierocu ir diezgan! Noder viss, kas rada siltumu! Lidz sim pret mislikiem.cinities bija gruti, jo tas prasija parak smagus upurus…
Azlems runaja ilgi. Sesijai — visas pasauIes cilvecu ziedam — vins atteloja sinzu un Zemes cilveku organisma ipatnibas un pastastija, ka musu imunitate esot izskaidrojama ar palielinato dzelzs daudzumu organisma. Un tas mus padarot lidzigus mislikiem. Par spiti sai lidzibai ar Tumsas un Aukstuma deliem mes bez iebildumiem tikam atziti par «cilveka» varda cienigam butnem. Sinzi, kuri noliegusi karus jau sen, drikstot tulit pat iestaties Apdzivoto planetu savieniba. Toties Zemes cilvekus vini pagaidam uzskatot tikai par sabiedrotajiem, jo musu kultura esot vel parak jauna, tacu varot ceret, ka pec neilga laika ari mes klusot par pilntiesigiem savienibas locekliem.
— Tas tikai ievads, — bez mazakas cienas pret oratoru man pacuksteja Suiliks. — Tuksi vardi. istais darbs saksies komitejas. Saskana ar likumu tevi nevar uznemt savieniba, tomer — tu tiksi ieskaitits isu komiteja.
— Kapec tiesi isu? — es jautaju.
— Kaut ari sinzi tevi ir uznemusi sava vidu, tomer mes tevi atradam. Neaizmirsti to!
Azlems apsedas. Kadu mirkli valdija klusums. Tad skali ka perkona gravieni zalei parsalca isu himna, ko dzirdeju pirmoreiz. Neteiksu, ka ta butu mani aizkustinajusi. Ka jau mineju, vinu muzika musu ausij parak sarezgita, ta sastav no loti augstu un loti zemu tonu savirknejuma, tapec brizam mes to nespejam uztvert. Kad paveros Suilika un Esina, mani parsteidza vinu sejas. Tas pauda mistisku ekstazi, pilnigu kopibas apzinu ar visam zalo un zilo asinu butnem. Zales blavi melaja gaisma ari pareja sejas bija lidziga izteiksme — reize sapnaina un mieriga. Ari mana kaiminiene ar gaiso, zilganpeleko adu bija ka apburta. Vienaldzigi klausijas tikai Helons uz paaugstinajuma, Ilna, vinas bralis un es.
Peksni man atmina atausa kada aina: reiz kada kinohronika biju redzejis fanatiku puli, kas Lurda gaidija
