— Tas, ko vini liek.
Dars, stavedams tuksas ielas vidu, nebija noskanots ar savu saujamstopu uzsakt cinu pret nezinamu skaitu pretinieku, kas visi atradas lieliska aizsega. Tomer vinam nelika mieru kada doma:
— Kas mums draud par to, ka esam ienakusi jusu pilseta?
— Tas, ko lems skolotaji. Mes nevaram neko noteikt.
— Ka bija agrak?
— Jau ilgus gadus visi klausa skolotajiem. Sakuma, kad bijam jauni, dazi neklausija; par to viniem bija jacies, un pec tam vini vairs neparkapa likumu.
— Bet ja nu mes nezinajam, ka rikojamies nelikumigi?
— Tev tas bija jazina, tu esi sabiedribas loceklis. Tam, kas ir kopa ar tevi, varbut piedos. To izlems skolotaji.
— Bet es nekad neesmu dzirdejis par so pilsetu; mani skolotaji man par to nekad nav stastijusi, un ari gramatas nekas nav rakstits. Ka gan es vareju zinat?
— Tad nu gan tavi skolotaji ir dumji! Var but, ka tevi par to nevainos.
Dars jutas pietiekami sasutis, lai atcirstu ta, ka Krugers, ja butu sarunu sapratis, nebutu vinam ieteicis darit:
— Vai es esmu no jusu pilsetas?
— Ne.
— Vai jusu skolotaji jums ir stastijusi par manu pilsetu?
— Ne.
— Tad jau mani skolotaji vien nav dumji.
Ja Krugers so sarunu butu sapratis, vins noteikti par atbildi butu gaidijis bultu krusu, tomer nekas tamlidzigs nenotika. Neredzamais runatajs tikai at: griezas atkal pie pirma jautajuma:
— Vai jus bez pretosanas naksit mums lidzi?
— Iesim.
Dars atbildeja, nemaz ncapspriedies ar Krugeru. Galu gala, jauneklis jau bija jautajis Daram, ka jarikojas, un acimredzot soreiz vinam nebija pasam savu uzskatu.
Tulit no apkartejam ekam iznaca apmeram piecdesmit radijumu. Krugers veroja tos bez seviska parsteiguma, bet Dars bija bez mera satriekts, jo uzbruceji fiziski bija gluzi tadi pasi ka vins. Planierists bija daudz celojis; ar darbu saistitajos braucienos uz Ledus Cietoksni un citam vietam vins bija sastapi savas rases piederigos vairakos desmitos pa visu Abiormenu izkaisitu pilsetu un nekad nebija dzirdejis par kadiem citiem planetas iedzivotajiem, kuriem nebutu sakaru ar skolotaju parvalditajam pilsetam, ja neskaita nenotvertos mezonus. Tomer fakti bija neapstridami — vinu aplenceji varetu but jebkuras vina apciemotas pilsetas iedzivotaji. Tie bija apjozusi pat gluzi tadas pasas siksnas ka vins, un saujamstopi, kuri bija vairumam no tiem, pilnigi varetu but Kvarras meistara Mera Kra Lara gatavoti.
Lidzko pienacis pie viniem, viens no uzbrucejiem, ka skita, grupas vadonis, saka runat:
— Pirms briza tu lietoji vardu, kuru es nekad agrak neesmu dzirdejis. Kas ir gramata?
So jautajumu Krugers nesaprata; Dars nekad netika vinam stastijis, kas ir saini, kuru vins tik rupigi glaba. Dars nemaz nebutu parsteigts, ja vina celabiedrs cilveks neko nezinatu par gramatam, bet tas, ka tads pats radijums ka vins nekad par tam nav dzirdejis, bija neiedomajami. Dzive nevaretu turpinaties, ja netiktu pierakstits, ka ta ritejusi lidz sim.
Kad Dars atguvas no parsteiguma, kadu vinam bija sagadajis jautajums, vins meginaja paskaidrot, kas ir gramata, tomer skita, ka klausitajs vinu nesaprot. Dars iznema no saina gramatu un atvertu tureja prieksa neprasam, cenzdamies izskaidrot zimju jegu, tacu sekas bija neparedzetas.
— Es isti labi nesaprotu, kapec tev vajadzigs sads prieksmets, ja visu, kas jauzzina, var pajautat skolotajiem, bet varbut musu skolotaji vares pateikt, kapec tev ta ir nepieciesama. Mes tavas gramatas paradisim viniem. Dod tas surp.
V
KONFISKACIJA
Nekas cits neatlika; viens saujamstops neko nevar uzsakt pret cetrdesmit. Mirkli Dars iedomajas, ka vajadzetu strauji izlauzties cauri aplenceju grupai un izmantot aizsegam tuvako eku, tomer tulit atmeta so ideju. Palikdams dzivs, vins varbut vares atgut gramatas.
— Es labak gribetu tas aiznest un paradit jusu skolotajiem pats, — vins lika prieksa.
— Nav nekadas vajadzibas vest tevi pie skolota5iem, ja vini pasi to nepaveles, — skaneja atbilde, — bet tavas gramatas vini noteikti gribes redzet. Es aiziesu pie viniem, paradisu gramatas un pajautasu, ko darit ar tevi.
— Bet es gribu pats redzet skolotajus un izskaidrot viniem, kapec nezinaju, ka parkapju vinu likumus.
— Es viniem to pateiksu. Ta ka esi rikojies nelikumigi, nav nekadas nozimes tam, ko tu velies.
— Bet vai skolotaji negribes redzet manu celabiedru? Tu jau pats teici, ka vins atskiras no visiem citiem.
Ja, vinu es aizvedisu pie Skolotaja.
— Tad tev vajadzes aizvest ari mani. Vins labi neprot isto valodu, bet es zinu dazus vardus vina valoda.
— Ja skolotaji gribes vinu redzet un runat ar vinu un viniem bus vajadziga tava palidziba, pec tevis aizsutis.
Runatajs pastiepa roku, un Dars negribigi atdeva savu bezgala dargo saini.
Tika dota pavele sakartoties pargajienam, un grupa saka iet pa to pasu ceju, pa kuru bija ieradusies Dars un Krugers, tomer neiegriezas iela, pa kuru abi bija gajusi uz juru, bet skersoja to un devas uz vulkana pret juru paverstas nogazes pusi — ta vulkana, kas, Krugeram un Daram ienakot pilseta, bija atradies pa kreisi no viniem.
Pirmo reizi Dars nozeloja, ka nebija uzstajis, lai Krugers iemaca vinam labak savu valodu. Galvena problema tagad bija atgut gramatas un aizbegt no sis cilts — jo atrak, jo labak; ja tas neizdotos, vajadzeja aizbegt pasam un nodot zinojumu Ledus Cietoksni, pavestot, kur atrodas pilseta. Tas viss bija jaizdara nepilnos divdesmit gados; nekada alternativa nebija iespejama. Ja laimetos, Nilss Krugers varetu vinam palidzet. Tikai nebutu pareizi tagad sikak iztirzat so jautajumu; parak daudzus vardus, kas viniem butu jalieto, saprastu ari visi apkartejie. Varbut velak vinus atstas vienus, bet, ja ne, Daram vajadzes izlidzeties ar jau apguto anglu valodas mazuminu. Sai sakara vinam iesavas prata kada ideja, un vins uzrunaja Krugeru, pec iespejas lietojot tikai anglu vardus:
— Nils, ejot runa! Sava valoda. Vienalga, par ko.
Skaidrak vins nedriksteja izteikties. Dars gribeja, lai Krugers runa par to, ko vini iedami redzes, ceredams, ka jau zinamu vardu konteksta trapisies ari jauni vardi ar nojausamu nozimi. Krugers neaptvera, kam tas vajadzigs, bet vareja redzet, ka Daram ir noteikts merkis, tapec Nilss centas rikoties savam celabiedram pa pratam. Ta ka vispiemerotakais sarunas temats bija tiesi tas, par ko velejas runat Dars, tad veicas tiri labi.
Vairumam cilveku sada metode nedotu seviskus panakumus, bet butnei ar Dara atminu ta nebija gluzi nepienemama. Maza planierista vardu krajums palielinajas, kaut ari loti, loti leni, turklat ne visus vardus vins saprata pareizi.
Grupa devas talak, paejot garam vulkanam pa sauro, ar pelnu pulveri klato liedagu. Aiz ta dzungli ar paretiem augaju puduriem nokapa vai lidz pasam krastam; starp tiem milza izvirdumu sasviesto bluku kaudzes un sur tur videja nelieli lavas atsegumi. Paris stundu vini lauza celu pa siem dzunglu ielapiem, pamazam virzidamies projam no juras. Vini nekapa pret kalnu; apvidus nesniedzas augstak par juras limeni, un Krugers nebutu parsteigts, noklustot vel kada muklaja. Tas gan nenotika, toties vini ienira migla,
Uz Abiormenas pavaditajos menesos Krugers pirmo reizi sastapas ar so dabas paradibu un bija ne mazumu izbrinijies. Skita, ka miglai nav sakara ar gaisa temperaturu, tomer peldosie udens garainu makuli nepazuda, bet, grupai virzoties talak, kluva lielaki un biezaki. Jauneklis pietiekami labi parzinaja fiziku, lai par miglas izraisitaju uzskatitu vienu no diviem — vai nu kaut kas dzese ar udens tvaikiem piesatinato gaisu, vai ari tuvuma ir udens masas, kuru temperatura augstaka neka apkartejam gaisam. Tapec vins nejutas seviski parsteigts, kad otrais variants izradijas pareizs. Takas abas puses paradijas udenskratuves, tulit talak vini nonaca divus vai tris simtus
