ieguva pec paris «gadiem», kad vini beidzot bija sasniegusi piekrasti.
Dzungli bija kluvusi mazliet retaki, un lavas un vulkanisko pelnu laukumu uzradies vairak. Acimredzot sejienes vulkani bijusi aktivi, runajot geologiskos merogos, pavisam nesen. Bija daudz vairak jakapele neka kadas simt ieprieks noietajas judzes — neviens no pauguriem nebija augstaks par parsimt pedam, bet biezi vien tie bija ar diezgan kraujam nogazem, jo irdeno vulkanisko pelnu nobrukumu stavums parasti ir kadi trisdesmit gradi. Atceredamies Dara jau agrak teikto, Krugers saka domat, ka vini driz ieraudzis juru, tomer ta vinu tik un ta parsteidza.
Uzkapusi kada pakalna, kurs skitas esam gluzi tads pats ka parejie, vini nonaca pie lielaka klajuma neka lidzsinejie, un skatienam atklajas ainava judzem talu uz prieksu. Ko redzet bija daudz.
Ziemelos abpus vinu celam slejas divi kadas tukstos pedas augsti, visai lieli vulkaniskas izcelsmes konusi. Un starp tiem dzirkstija tik spozi zils klajums, ka tas nevareja but nekas cits ka vinu tik ilgi gaiditais udens. Tomer ne jau okeans piesaistija abu celotaju uzmanibu. Paris minusu vini mulsi blenza aina, kas bija paverusies starp viniem un juru — ieleja starp vulkaniem un ari to lezenajas nogazes, Vini palukojas viens otra un gandriz reize jautaja:
— Tavejie?
IV
ARHEOLOGIJA
Patiesibu sakot, neviena dziva butne nebija redzama, tomer tam vajadzetu but seit bijusam. Pilsetas necelas pasas no sevis, un laukuma starp vulkanu konusiem nenoliedzami atradas pilseta, vienalga, vai uz to raudzijas ar cilveka vai ar abiormenjesa acim. Neizskatijas, ka ekas butu seviski augstas. Spriezot pec logu izvietojuma, visaugstakajam bija tris vai cetri stavi. Logi radijas but lieli — no sada attaluma mazus butu bijis gruti pamanit; skita, ka tie nav iestikloti, jo neviens neatstaroja gai§mu. Protams, ta vareja but ari nejausiba, tomer abu saulu apspideto logu bija tukstosiem un iespeja, ka neviens no tiem neatstarotu gaismu pret celiniekiem, likas visai nieciga.
Krugers gandriz viena mirkli saprata — diez vai so pilsetu varetu but celusi Dara ciltsbrali, ja vien vina uzskati par Daru atbilda patiesibai. Tomer Nilss gaidija atbildi, turklat vairakas sekundes, jo ari Dars savukart gaidija atbildi uz savu jautajumu. Krugers padevas pirmais.
— Ne, manejie so pilsetu nav celusi. Ne so, ne kadu citu tai lidzigu nekad agrak neesmu redzejis.
Dars atbildi uzklausija diezgan atturigi, tomer ari savukart pazinoja, ka nezina neko par to.
— Ledus cepure patverums ir ledu ieksa, — vins stastija. — Sis ekas celtas virs zemes. Mana dzimta vieta Kvarra gan ari ir virszeme, bet celtnes un to krasa ir pavisam citadas. Ari es nekad neesmu redzejis neko lidzigu.
Dars cereja, ka sis «ari» neizklausas parak uzbazigi — ka ar nokavesanos prata iesavies.
— Manuprat, pilseta ir pamesta. Katra zina apskatisim to.
Tiesi tagad Dars pieradija cilvekam savu draudzibu. Budams viens, vins, protams, mestu ap pilsetu pec iespejas lielaku likumu. Par Krugera piezimi, ka pilseta ir pamesta, vins nebija tik priecigs, ka varetu gaidit. Skolotaji attieciba uz daziem jautajumiem par uguni bija diezgan noslepumaini. Par spiti saubam, kas bija visai tuvas bailem, Dars Langs Ans neiebilda pret Krugera priekslikumu, un abi saka kapt leja no pakalna uz pilsetu.
Lai to sasniegtu, vel vairakas judzes bija janoiet pa dzungliem. Dars ieinteresets veroja, ka visapkart briksnos nav vairs ne zimes no dzivniekiem. Ja ari Krugers bija to pamanijis, vins ne varda neteica.
Dars aptvera, ka Nilss to laikam vispar nav ieverojis; jau sen vins bija noskaidrojis, ka pats dzird daudz labak par draugu. Savvalas dzivnieku trukums, jadoma, vareja nozimet tikai to, ka pilseta nemaz nav tik pamesta, ka tic Krugers, tapec Dars tureja gataviba saujamstopu.
Tomer neradas vajadziba ieroci lietot. Beidzot abiem dzungli bija aiz muguras, un tikai parsimt jardu puslidz klaja laukuma skira vinus no pirmajam pilsetas ekam. Apstajusies abi uzmanigi apskatija tas.
Vel aizvien nekas nekustejas un neviena aizdomiga skana nesasniedza pat Dara ausis. Paris minusu nogaidijis, Krugers gaja atkal talak. Vins neatskatijas, vai celabiedrs seko, bet Dars turejas vinam lidzi, lai gan galva vinam druzmejas domas, kas cilvekam liktos pilnigi nesaprotamas. Ja neattaisnosies vina gluzi nelogiska uzticesanas Krugeram un kaut kas notiks, tad tam butu janotiek tulit. Dars vel aizvien tureja saujamstopu uzvilktu, lai gan vinam par godu jasaka, ka bulta nebija merketa pat ne uz to pusi, kur atradas Krugers.
Kajas negaiditi sataustija cietu pamatu, uz kura Dara nagi klusi skrapsteja. Ietvju segums, tapat ka ekas, bija veidots no cetrsturos saskalditiem un rupigi salagotiem lavas blokiem. Ka jau bija liecinajis logu izvietojums, celtnes lielakoties bija trisstavu un cetrstavu, tacu, ta ka katra stava augstums videji bija tikai kadas piecas pedas, tas isteniba nebija tik augstas, ka Krugeram pa gabalu bija licies.
Sis ekas bija gruti nosaukt par majam — vismaz no Krugera viedokla —, tas bija parak atklatas. Vairak neka pusi sienu platibas aiznema neiestiklotu logu ailes, un pirmaja stava siena likas sastavam no durvju arkam vien. Eku jumti gan bija pamatigi uil acimredzot pasargaja no lietus, tomer tas ari bija viss, kas padarija tas kaut cik piemerotas apdzivosanai.
Durvis — ja tas vispar vareja saukt par durvim — bija mazliet divainas. Krugers, apskatijis kadu pusduci eku no arpuses, nespeja izskirties, vai par apaksejiem staviem butu jasaka, ka ik pec paris pedam siena ir zvanveida arkas vai ari ka arejo sienu vieta ir divainas formas kolonnas. Pedejais skita mazliet precizaks apzimejums, jo nosaukt par durvim trisarpus pedas augstu un pie pamatnes cetras pedas platu atveri siena, kuras konturas atgadina Gausa likni, butu parak plass sa varda visparinajums.
Vienu gan celotaji aptvera pavisam driz — abi bija teikusi patiesibu, noliegdami jebkadu sakaru ar pilsetu. Griesti bija parak zemi cilvekiem, un durvis, savukart, nebija paredzetas Daram lidzigam butnem, lai gan visas ieksejas telpas vins vareja brivi kusteties. To aptveris, Dars gandriz nolaida savu ieroci, tomer gluzi mierigs vel nebija.
Krugers gribeja izpetit dazu eku ieksieni, bet pec Dara priekslikuma vispirms apskatit visu pilsetu piekrita draugam. Un vini devas talak pa to pasu ielu, uz kuras nokluvusi pirmo reizi juta cietu pamatu zem kajam.
Iela veda uz juru, tomer acimredzot nesasniedza krastmalu. Pilsetas plans bija diezgan sarezgits, un skita, ka neviena no ielam neved cauri visai pilsetai. Krugers centas iet uz juras pusi, domadams, ka lielakajam un interesantakajam ekam vajadzetu but? udens mala.
Daleji vinam bija taisniba. Pilseta pletas lidz jurai, un, jo talak-vini gaja, jo impozantakas kluva celtnes, tomer vislielakas atradas nevis udens mala, bet gan patalu lici zem udens.
Krugeram vajadzeja labu bridi, lai to pilnigi aptvertu. Dars bija iztrucies vel vairak, jo, budams ar mieru noticet, ka Krugeram nav nekada sakara ar sis pilsetas celejiem, vins tomer bija ciesi parliecinats — tie bijusi uguns cienitaji. To skita pieradam gan pilsetas atrasanas vieta, gan celtniecibai lietotie materiali. Tacu sads pienemums gluzi nesaderejas ar celtnem, kas skita buvetas udeni, pilnigi ignorejot ta limeni. Dars par uguni zinaja maz, bet pat vinam bija skaidrs, kadi pretstati ir uguns un udens. Vins pievirzijas tuvak lielajam draugam.
Man skiet, pilsetai jabut senakai, neka biju domajis, — Krugers leni novilka. — Bijis vajadzigs ilgs laiks, lai krasts nogrimtu tik zemu vai ari udens limenis paceltos tik augstu, ka appludinajis ekas. Tas ari nevaretu but noticis peksni, jo tad celtnes butu bojatas.
— Ko mes tagad darisim?
— Nu, es vel labprat izietu cauri vienai no sim ekam. Ieprieks nevar pateikt, vai mes tur neatradisim kaut ko noderigu, un es esmu ari zinkarigs.
Dars juta, ka, par spiti astonu gadsimtu tradiciju nastai, pats tapat jut zinkaribu, un, kad Krugers devas uz tuvejo celtni, nometas cetrrapus un ielida pa vienu atveri, vins bez iebildumiem sekoja. Ieksa Dars vareja piecelties stavus, un lidz griestiem atlika vel briva vieta; vins erti vareja apstaigat telpu, kamer Krugers kadu laiku palika, celos nometies, un lukojas apkart.
Arejas sienas atklatajai strukturai bija sava prieksrociba — daudzo ailu del eka iekluva papilnam gaismas, bet tas nozimeja ari, ka gandriz visu ieksa atrodamo vini bija redzejusi jau no ara. Un seit bija loti maz, ko apskatit. Istaba jeb halle bija apmeram piecpadsmit pedu plata un stiepas visa ekas garuma paraleli ielai; taja nebija nekadu mebelu. Pasazas dibensiena bija tikpat lielas un tadas pasas durvis ka areja siena, kas izgaja uz ielu, tikai to nebija tik daudz. Krugers uz labu laimi izvelejas vienas un ielida pa tam. Dars vinam sekoja.
Ari si telpa bija gara un saura, ta atradas ar galu pret ielu, nevis paraleli tai; durvis, pa kuram vini bija
