bet pat vins nevareja to uzskatit par parliecinosu.
Pretrunas bija redzamas visur; daleji jura iegrimusi pilseta, kurai vajadzeja but pamestai jau gadsimtiem ilgi, un iekartas, kuras klaj tikai pavisam plana puteklu kartina, ar zali vel neapaugusais ielu segums, vel pavisam labi saglabajusas stingras sienas ar neizdrupusu cementejumu. Izskatijas ari, ka vairums masinu butu iedarbinamas, tikai tas vajadzetu notirit un apgadat ar energiju.
sis eku ansamblis varetu klut par skolu, kura jebkurs kompetents arheologs uzzinatu praktiski visu par ta celejiem; skita, ka viena no ekam isteniba varbut ari bijusi skola. Taja atradas skaists abu vulkanu makets ar pilsetu starp tiem, ar tagadejo lici — udens limenis gan nebija atzimets — un bedri, kuras mala staveja pati eka. Turklat te bija ari daudzu iekartu modeli, kuras pasas atradas citas ekas; abi petnieki varbut butu palikusi seit stundam ilgi, ja vien nebutu pamanijusi vel kaut ko.
Ari no sis ekas vieniga staya lejup veda tunelis, un sis bija pietiekami plass, lai Dars bez jebkadam grutibam varetu solot stavus. Ari kritums taja nebija tik stavs ka iepriekseja; gridu klaja grumbulains materials, pie kura maza abiormeniesa nagi vareja it labi piekerties. Un vel — tunelis veda uz bedri, un, lidzko abi bija aptverusi so faktu, vini bez garam runam devas leja.
Apgaismojums nebija seviski labs, tomer no nule pamestas ekas iespideja pietiekami daudz gaismas, lai butu pamanams jebkurs tunela atzarojums. Kadu laiku vispar nebija nevienas sanejas, bet tad abas puses paradijas vairakas valejas durvis. Spriezot pec atbalss, tas veda uz tuksam telpam; tagad leja bija jau tik tumss, ka ar skatienu to parbaudit vairs nevareja. Tomer pec briza prieksa pavideja varga gaismina.
Tacu vini nepaspeja to pat isti aptvert, kad vinu uzmanibu noversa jauna paradiba. Gandriz tai pasa mirkli, kad Dars ieraudzija gaismu, viniem aiz muguras atskaneja svelpjosa rukona un vinus panaca peksns karstuma vilnis. Abi reize metas uz prieksu, un skana tulit apklusa; beidzas ari karstums. Viegls caurvejs no nule atstatas ekas ietina vinus udens tvaika makoni, kas aizvelas uz tunela galu.
— Kas tas bija par raganu katlu? — Krugers iesaucas.
— Varbut vel kads geizers. — Dara atbilde gan vairak izklausijas pec jautajuma.
Krugers saka iet atpakal uz parsteidzosa notikuma vietu, gatavs — ja izraditos nepieciesams — velreiz mesties bedres virziena.
Un tas bija nepieciesams. Atkartojas tas pats, kas pirmit. Pec vairaku minusu ilgiem meginajumiem kluva skaidrs — karsta tvaika struklas, kas sitas skersam pari tunelim, atbrivojas svara ietekme, ja to novieto uz gridas posma jardus desmit aiz izpludes sprauslam vai ari parvieto pa so posmu.
— Tas ir interesanti, — Krugers secinaja. — Man liekas, mums vajadzetu but pateicigiem, ka vini uzstadijusi so iekartu, lai mus bridinatu. Jadoma, tikpat viegli butu bijis uzstadit releju tiesi pirms vinu sasoditajam caurulem.
— Varetu iedomaties, ka vini grib paturet seit ieksa jebkuru, kas te iekluvis, — Dars piebilda, — un vini nemaz neuztraucas, ja kads patiesam ienak. Esmu zinkarigs, kas gan varetu but tunela vina gala. Nils, vai nazis tev ir lidzi?
— Ir. Esmu gatavs tev sekot, Robin Hud!
Ar uzvilktu un uz prieksu verstu saujamstopu roka mazais iedzimtais devas lejup pa slipni pretim gaismai, kas kluva aizvien spilgtaka. Krugers vinam sekoja. Abiem iesavas prata, ka pirmitejais troksnis iznicinajis jebkuru iespeju parsteigt kadu, kas varbut atrodas viniem prieksa, tomer neviens no abiem to neizteica skali.
VII
TEHNIKA
Bazam iemesla nebija bijis. Vinu satraukums atslaba, un, ilgak neka stundu parmeklejusi kratera dibenu, vini bija spiesti atzit, ka tur nedzivo neviens par vaveri lielaks dzivnieks. Sava zina tas mazinaja sa-
springtibu, tomer iemesls, kas pamudinajis tuneli ierikot lamatas, kluva vel miklainaks. Vini to parsprieda, atpuzdamies pie ezerina un apezdami galu, kuru ar sivu saujamstopu bija sagadajis Dars.
— Man skiet, ir gluzi saprotams, ka neatradam seit nevienu dzivu butni, jo pilseta tacu ir pamesta, bet vai tev neliekas — te,vajadzetu atrasties vismaz kadam skeletam, — Krugers piezimeja.
Dars ar vienu nagu skrapeja malaino zemi.
— Par to es neko nezinu. Pat kauli, no kuriem noskrubinata pilnigi visa gala, nesaglabajas seviski, ilgi, bet, ja pie tiem atstats daudz galas, tie tulit sairst. Tomer alas — tais pasas, kuras redzejam no augsas — vajadzetu but kadam zimem, kas liecinatu, ka tas bijusas apdzivotas.
Visas atveres bija tikusas izpetitas, lai samekletu vai nu kratera iemitniekus, vai ari otru celu lauka no ta, bet visas tas bija tikai ieejas betonetas kameras.
Krugeram bija radusies velesanas pasedet un papratot par iespejamam kratera funkcijam toreiz, kad pilseta bijusi vel apdzivota; Daru nodarbinaja praktiskakas problemas.
— Kas mums par dalu, vai tas lietotas laundaru vai plesigu dzivnieku turesanai gusta, — vins teica.
— Launakais ir tas, ka, jadoma, ari mes esam seit sagustiti. Protams, bada mes nemirsim — te ir gan bariba, gan udens —, tomer man atlicis parak maz gadu, ko dzivot, lai es gribetu tos pavadit seit, turklat tik talu no savam gramatam. Vai labak nebutu padomat, ka izklut lauka?
— Man liekas, butu gan, — Krugers piekrita.
— Tomer, ja mes zinatu, kas seit turets, mums butu skaidraks prieksstats, ka tikt ara. Bet ta ka tagad..«
— Tagad rnes zinam visu par ieslodzijuma vietu, ka. tu to sauc. Ja mes iesim pa tuneli, klus karsts. Man nav personigas pieredzes, kas notiktu, ja es ieklutu tvaika, bet es pienemu, Ka maniem skolotajiem ir bijusi dibinati iemesli atturet mani no sadam lietam. Es pamaniju, ka ari tu, lai gan nebaidies uguns, neizradiji nekadu velesanos pieiet ciesi klat tvaika caurulem.
— Pareizi. Es nebaidos no uguns, kuru varu kontrolet, bet seit ta nav. Pagaidi! Tu nupat iedvesi man kadu ideju. Ja mes ejam augsa pa tuneli, mes pieskaramies ar relejrfem saistitajam posmam grida, bet tas neatrodas tiesi pretim tvaika sprauslam. Tas nevar ari sakties tiesi aiz tam, jo tad mes ienakot butu noplauceti. Drosi vien ir iespejams pa gaiteni parklut pari gridas dalai, kas iedarbina varstus, un tur nogaidit, kamer tvaiks izsikst, un tad iziet lauka.
Dars par to mazliet saubijas.
— Tas skiet parak vienkarsi, — vins teica. — Ko gan vini butu varejusi seit turet tadu, kas butu iebaidams ar troksni vien? Ja tava ideja ir pareiza, tad jau tas ir bijis vienigais kaveklis, kas ieslodzito aizturejis seit.
— Varbut tiesi ta ari ir bijis, — Krugers atcirta. — Katra zina pameginasim!
Soreiz ne viens, ne otrs nebija parsteigts, kad, nostajusies uz attieciga gridas posma, vini par atbildi izdzirda tvaika rukonu. Krugers pirmais piegaja tik tuvu pie karsta tvaika plusmas, cik vien uzdrosinajas; tas slacas lauka no sprauslam viena gaitena siena un gandriz viss sapluda lielakas atveres preteja siena. No struklas atravusas tvaika dalinas virpuloja un vijas ap abiem karstas miglas verpetes, tomer gaisa elposanai pietika, un vini minuti pec minutes staveja lidzas navi nesosajai plusmai un gaidija.
Beigu beigas Krugers bija spiests atzit, ka Daram bijusi taisniba. Vini tagad atradas daudz tuvak tvaikam neka pirmit, ieksa nakot, bet skita, ka tas neizsiks. Acimredzot lamatu iekartojums bija komplicetaks, neka Krugers bija domajis.
Protams, bija iespejams cits izskaidrojums. To Krugers negribeja apsvert. Vai tas ienacis prata ari Daram, Nilss nezinaja, tapec, kad vini bija atkal atgriezusies pie ezerina, vins piesardzigi atturejas par to iemineties.
— Ka tev skiet, vai lamatas noderejusas mazo dzivnieku kersanai, kurus mes edam? — pec ilga klusuma iejautajas Dars.
— Beidzot tu sac domat tapat ka es? — Krugers iesaucas. — Es to nezinu un ari neredzu, kads labums butu, ja mes to zinatu.
— Ari es to nesapratu, iekams tu pirmit neierunajies. Es saku pratot, cik liels svars nepieciesams, lai atvertu to varstu. Mes zinam, ka masu abu svars kopa to dara; man skieta pietiktu ar tavu svaru vien ari, bet nav skaidrs, vai ar manejo butu diezgan, un vispar mums nav ne jausmas, cik mazs tas varetu but, lai, nolikts uz gridas, neiedarbinatu relejus.
— Ja tavejais to iedarbinas, kada nozime uzzinat vel ko citu?
— Vai tad nepieciesams novietot visu savu svaru uz vienas plaksnes? Iespejams, ka, noklajot uz gridas zarus
