tas varetu but dzilak kontinenta.
Ledus lauks liecinaja, ka vini vairs nevaretu but talu no merka; ja nebutu bijis nepieciesams, Dars nebutu lidojis tik tuvu daudzu lejupnesosu gaisa stravu avotam. Kad Krugers pajautaja pilotam, tas atbildeja apstiprinosi.
— Mes noteikti paspesim. Vel apmeram divas reizes japacelas uz augsu, ja atradisu pietiekami labas augsupnesosas stravas, un atlikuso celu varesim slidet lejup.
Jauneklis atturejas vinu vel vairak traucet un aizrautigi veroja ainavu leja, kur mezu nomainija sniega un ledus lauki un augsnes karta parvertas par melnpeleku, baltam svitram sasvikatu klintaju.
Beidzot planierists pamaja ar roku, un jauneklis, paskatijies vina neraditaja virziena, ieraudzija talu augsa kada kalna nogaze lidzenu laukumu — jadoma, dabisku terasi. Ta nevareja but nekas cits ka vinu nolaisanas vieta. Ieleja zem viniem bija pilna ar ledu — sludona dalu, kura neizkususi un nesadrupusi bija noslidejusi krietnas desmit judzes lejak. Terase bija apmeram ka kapnu laukums — gar tas malu videja vairakas ieejas milzigos tunejos; skita, ka tie ved dzili kalna ieksiene. Vairaku sparnotu prieksmetu apveidi ieeju tuvuma neatstaja nekadas saubas par sis terases uzdevumu.
Krugeram skita, ka vini varetu nolaisties no pasreizeja atrasanas punkta, tomer Dars Langs Ans labi pazina- negantas lejupnesosas gaisa stravas terases mala, kad saule neapspid krauju, un izmantoja pedejo iespeju pacelties augstak. Planieris divas tris minutes rinkoja, pedejo Arenas staru apspidets, un noverotaji no terases drosi vien vareja to redzet.
Tad zvaigzne nozuda aiz kalna smailes un zem planiera prieksgala izpletas terase. Dars planeja pari gludajam laukumam un, kad planieris bija vairs tikai kadas piecsimt pedas virs laukuma, izdarija divus asus pagriezienus, lai zaudetu augstumu, un viegli ka spalvina nosedas pie viena tunela ieejas. Krugers, pedeja augstuma uznemsanas laika gandriz vai raga sasalis, laimigs izstreipuloja no planiera un pateicigs satvera kruzi ar udeni, ko vinam tulit pasniedza viens no sagaiditajiem.
Acimredzot vini bija gaiditi — un tas bija dabiski, jo parejie planieri drosi vien bija ieradusies jau sen.
— Vai tev nepieciesama atputa pirms sarunas ar skolotajjem? — viens no sagaiditajiem vaicaja. Dars Langs Ans palukojas uz Krugeru, jo zinaja, ka jauneklis bija palicis nomoda daudz ilgak neka parasti, bet, vinam par parsteigumu, Nilss atbildeja:
— Ne, iesim! Es varesu atpusties velak. Es veletos satikt jusu skolotajus un zinu, ka Dars Langs Ans grib steigties atpakal uz ciematu. Vai lidz skolotaju telpam ir talu?
— Ne visai.
Abiormenietis devas viniem pa prieksu atpakal tuneli, kas tulit parvertas par slipu spiralveida eju lejup. Kad vini bija gajusi pa to, ka jauneklim skita, jau kadu pusstundu, vins saka brinities, ko gan isti vina pavadonis uzskata par «visai» talu, tomer beidzot slipa eja noveda vinus uz lielas alas gludas gridas. Ala bija gandriz tuksa, bet sienas bija vairakas durvis, un pavadonis veda vinus pie vienam no tam.
Izradijas, aiz durvim atradas kaut kas kabinetam lidzigs un taja — divas butnes, kuras, pec Dara Langa Ana apraksta spriezot, gandriz neparprotami bija skolotaji. Ka Dars bija stastijis, sie radijumi izskatijas tadi pasi ka vins, tikai bija daudz lielaki — vismaz astonas pedas gari.
Abi paspera soli pretim ienacejiem un klusedami gaidija, kamer vinus iepazistinas. Krugers pamanija, ka skolotaju kustibas ir lenas un mazliet neveiklas, un sis noverojums peksni parverta jau labu laiku vinu urdosas aizdomas ista parlieciba.
IX
TAKTIKA
Zeme no Alkiones un tas zvaigznaja ir kadus piecsimt gaismas gadus talu. Galaktisko attalumu merogos tas nav daudz, ta ka jau labu laiku pirms Nilsa Krugera un Dara Langa Ana sastapsanas pirmie «Alphard» savaktie dati bija aizsniegusi dzimto planetu. Petniecibas kugis bija savacis spektrometriskus, fotometriskus un stereometriskus datus un vides paraugus no kadiem pieciem simtiem punktu kosmosa Sietina zvaigznaja, ka ari ieguvis biologiskus un meteorologiskus datus par savu duci sa zvaigznaja planetu, tadel dala materiala bija jaatstaj neizpetita.
Par spiti tam, planeta, uz kuras, ka domaja, gajis boja Nilss Krugers, pieversa sev uzmanibu loti atri. Ieguto datu nepietika, ne lai aprekinatu planetas orbitu ap sarkano punduri, kura sistema ta acimredzot ieklavas, ne ari sis saules kustibu attieciba pret tuvejo Alkioni, tomer kosmisko gazu miglaja titas planetas, pundurzvaigznes un tas milziga kaimina ciesa kopa bija visai ekscentriska paradiba gandriz vai no jebkuras kosmologijas teorijas viedokla. Astrofizikis, kas bija pirmais uzduries siem materialiem, velreiz tos parskatija un aicinaja talka kolegus. Tika izsutiti informativi zinojumi, kuri astronomu aprindas izraisija dedzigu velesanos iegut sikakas zinas. Nilss Krugers nemaz vel nebija tik miris, ka pats domaja.
Tomer jauneklis, pats nebudams astronoms, nevareja iedomaties, ka Abiormenas orbita, pa kuru ta rinko ap savu sauli un par kuru vinam tagad bija radies puslidz skaidrs prieksstats, spes ipasi ieintereset ari vel kadu citu. Domas par Zemi vins bija izmetis no galvas, turklat gandriz pilnigi, jo bija jaapsver pavisam kas cits. Nilss paredzeja, ka vinam muzs bus janodzivo uz Abiormenas; vins bija atradis vienu vienigu butni, kuru uzskatija par savu draugu. Un nu sis draugs pazino, ka vinu draudziba var vel; ilgt tikai nedaudzus Zemes menesus, jo pec tam vins mirs dabiga nave.
Krugers sai navei neticeja vaj vismaz neticeja, ka ta ir neizbegama. Dara Langa Ana stasts par skolotajiem bija jaunekli iesejis aizdomas. So lielo radijumu izskats tas tikai apstiprinaja, un pirmo sarunu ar skolotajiem Nilss saka nelokamas apnemibas pilns darit visu, kas bus vina spekos, lai novilcinatu Dara Langa Ana galu, kuru pats Dars uzskatija par nenoversamu. Nilsam pat prata neienaca pajautat Daram, vai ta izdaris vinam pakalpojumu.
Nav nekadas iespejas noskaidrot, vai skolotaji, kuri izjautaja Nilsu Krugeru, juta jaunekla slepeno naidigumu; neviens viniem to nepajautaja atlikusaja isaja dzives laika, un vini pasi neuzskatija par vajadzigu atzimet gramata tadu sikumu. Skolotaji nelikas naidigi noskanoti; vini izturejas pieklajigi pec savas izpratnes un atbildeja gandriz uz tikpat daudziem jautajumiem, cik uzstadija pasi. Skolotaji neizradija ne mazako parsteigumu par astronomijas datiem, kurus Krugers bija spiests pieminet, paskaidrojot, no kurienes ieradies; daudzi jautajumi bija tadi pasi, kadus bija uzdevis Skolotajs ciemata. Kad sarunas bija paversusas sai virziena, Nilss pastastija ari, kaSkolotajs paturejis vina uguns iegusanas ierici. Krugers bija gatavs aizstavet Daru Langu Anu, kurs bija saskaries ar uguni, tomer skita, ka sis fakts skolotajus neinterese. Dara atvieglojums par to bija acim redzams pat Krugeram.
Skolotaji izradija Krugeram Ledus Cietoksni loti siki — sikak, neka jebkad bija izdevies redzet Daram Langam Anam. Alas kalna bija tikai prieksposteni; galvena nometne bija dzili pazeme judzem talu zemes ieksiene. Vairaki tuneli savienoja to ar tadam pasam nolaisanas platformam ka ta, uz kuras tika nolaidies vinu planieris. Pazeme bija bibliotekas, kuras vini ieraudzija pa visu Abiormenu izkaisito pilsetu piesutito gramatu kaudzes; seit gramatas registreja un sakartoja nakamajai sadalei. Kad Skolotajam pajautaja, kad notiks si sadale, vins bez izvairisanas atbildeja:
— Nakama dzive saksies apmeram cetrsimt gadu pec sis dzives beigam. Tad desmit gadu laika pilsetas atkal atgriezisies jauni iedzivotaji un saksies to izglitosana.
— Tatad jus esat jau sakusi atstat pilsetas. Vai visi jusejie ierodas nomirt seit?
— Ne. Mes nepametam savas pilsetas; tas ir apdzivotas lidz pasam beigam.
— Bet ta, ko atradam mes ar Daru Langu Anu, bija pamesta!
— Ta nav musu pilseta. Ne tas kaiminos esosa ciemata iedzivotaji, ne ari skolotaji nav musejie.
— Vai jus zinajat, ka sada pilseta ir?
— Seviski noteiktu zinu mums nebija, kaut ari sie skolotaji mums nav pilnigi svesi. Mes vel neesam izlemusi, ka sai gadijuma rikoties.
Iejaucas Dars:
— Mums gluzi vienkarsi jadodas atpakal pietiekami liela skaita un jaatnem gramatas; un es esm parliecinats, ka jus gribat dabut ari Nilsa uguns iegusanas riku, lai gan uguns mums nav vajadziga. Ari tas ir zinasanas, kuram janoklust biblioteka.
Skolotajs piekritosi pamaja ar roku.
— Sava zina tev taisniba. Tomer es stipri saubos, vai mes varesim vinus piespiest to visu atdot. Vai! tu neteici, ka gramatas tika atstatas pie patveruma starp karsta udens avotiem?
