atklati pateica, ka ciemata iedzivotaji vai ari vinu skolotaji drosi vien ir uzminejusi vinu nodomu un tagad atliek vienigi ar visu strelnieku grupu doties tiesi uz ciematu. Sada ideja, ka liekas, nopietni satrauca vina biedrus — ta nesaskaneja ar skolotaju instrukcijam.
— Kadu laiku mums vel noteikti janogaida, — Tens Li Bars, vienibas komandieris, pastaveja pie sava.
— Bet cik daudz laika jums vel atlicis? — Krugers asi attrauca. — Skiet, man tas nav tik svarigi, kaut gan ari es veletos noklut vinpus okeanam, pirms pedejais jusu planieris paliks uz zemes, tadel ka nebus vairs neviena pilota, bet, ja jus neatgusit savas gramatas driz, tad neredzesit tas vairs nekad, un ari jusu skolotaju iekarotais elektriskais aparats vel ilgi, ilgi nenonaks vinu rokas.
Iedzimtais izskatijas samulsis.
— Bez saubam, sava zina tev ir taisniba. Tomer, ja musu pasakums neizdosies tapec, ka nerikojamies pec plana … — Vins uz mirkli apklusa, bet tad atplauka. — Es atceros, ka tu stastiji par elektriskajam iekartam sai pilseta. Vai tu pa so laiku nevaretu dabut kadu no tam paraugam? Es ar prieku tev palidzesu.
Krugers atzina stingru apnemibu, kaut ari to parada citas civilizacijas parstavis. Vins paraustija plecus.
— Ka nu pasi gribat. Nac lidzi, es paskatisos, ko vares atrast.
Vins pagriezas uz tuvako eku un, Dara Langa Ana un Tena Li Bara pavadits, pirmais cauri priekstelpai iegaja dzilak eka. Tapat ka visur sai pilseta, ari seit bija kontaktligzdas, un, abiormeniesu noverots, Krugers pacela segplaksnites un atklaja skatienam vadus.
Dars Langs Ans paskaidrojumus par elektribu bija jau dzirdejis, tapec lielako dalu stastijuma laida gar ausim, tomer uz beigam ieinteresejas ari vins. Tas notika bridi, kad Krugers skaidroja, kalab vajadzigi divi vadi un kas notiek, ja tos savieno ar jebkuru prieksmetu, kurs labi vada stravu. To vajadzeja izklastit loti precizi, jo pie rokas nebija nekada uzskates materiala. Kad Tens Li Bars, ka par nelaimi, salika stieples kopa, lai redzetu, ko jauneklis isti domajis, tievas sudraba stieplites peksni iekvelojas sarkanas un vins atrava roku, iesekdamies aiz negaiditam sapem.
Bet vins nebut nebija vairak parsteigts ka Krugers pats. Bridi jauneklis blenza uz kvelojosajam stieplem, tad atvienoja tas vienu no otras ar sava naza spalu, kas nevadija stravu.
— Vai tu juti tikai karstumu vien, vai vel ko citu ari? — Krugers aizgutnem iesaucas.
— Es nezinu. Ja tas bija karstums, tad es saprotu, kapec gramatas mus no ta bridina.
Strelnieks bija piespiedis pirkstus pie lupam parsteidzosi lidzigi tam, ka to butu darijis cilveks.
Aptveris, ka nevar iegut nekadu informaciju no butnes, kas pat nepazist apdeguma sajutu, Krugers saka eksperimentet. Ar savu nazi radijis dazas dzirksteles, vins nosprieda, ka spriegumam jabut loti zemam. Parliecinajies, ka akmens grida, uz kuras vins stav, ir sausa — cik jau vispar akmens var but sauss tada atmosfera —, vins ar diviem pirkstiem nosledza kedi. Nilss nejuta nekadu stravas sitienu, kaut ari galiga parbaude ar naza asmeni pieradija, ka vados vel aizvien plust strava.
Krugeram tagad bija jaatrisina jautajums: vai pilseta parasti lieto zema sprieguma stravu un tas generatori vel darbojas vai ari sis ir pedejas stravas paliekas no kadas avarijas akumulatoru sistemas. Un ari, vai skolotajiem tuveja ciemata tas zinams un tapec vini aizliegusi apmeklet pilsetu? Krugers jau bija sacis justies gluzi ka viens no Dara Langa Ana rases locekliem, par spiti naidam, kuru juta pret vinu skolotajiem. Ja vini pasi pec savas iniciativas nemeginas iegut vajadzigo informaciju, Nilss Krugers vinus piespiedis to darit! Vins strauji pagriezas pret Tenu Li Baru.
— Tas maina notikumu gaitu. Mes ar Daru Langu Anu dosimies uz ciematu; jauzzina, kas isti notiek. Tu ar saviem strelniekiem vari nakt lidzi vai palikt seit, ka pats velies.
— Bet, ja jus ejat, kada jega mums palikt seit?
— Man nav ne jausmas. Izlem pats! Mes dosimies cela.
Krugers devas ara no ekas, nemaz nepajautajis Daram, vai vins ies lidzi. Tens mirkli noraudzijas viniem pakal, tad ari vins izgaja lauka un pasauca savus strelniekus no slepniem. Krugers atskatijas un, redzedams, ka abiormeniesi seko, neteica ne varda, tikai nosmaidija un gaja talak.
Ce|u atrast bija viegli — vini tacu pa to agrak bija daudzreiz gajusi. Pa celam nekas neatgadijas. Nebija ne minas no kadiem dzivniekiem vai ciemata iedzivotajiem, nekas nebija redzams, nekas nebija dzirdams. Kad vini sasniedza geizeru klajumu, pat tur valdija klusums. Tur, kur no cela nogriezas tacina uz parasto sarunu vietu ar skolotajiem, Krugers pagriezas uz verdosa baseina pusi, kurs sava laika bija vinus gandriz aprijis. Pec daziem mirkliem visa grupa staveja pie akmens patveruma, kas slejas pari baseina apmalei.
Vel aizvien klusumu trauceja tikai abiormeniesu nagu skrapstona uz akmeniem. Paris minutes nogaidijis, Krugers drosmigi devas klat pie kupola un saka to siki parbaudit, mekledams ieeju. Parliecies pari baseina malai, jauneklis vispirms izpetija to no udens puses, jo jau sen bija sev iestastijis, ka ieejai vajadzetu but pasleptai tur. Tomer vins neatrada akmeni ne spraudzinas. Ari sanu un priekspuses apskate nedeva nekadus rezultatus.
Meklejumi uz kupola virsmas izradijas veiksmigaki. Tur bija smalkas, gandriz nesaskatamas plaisas, kas it ka iezimeja kvadratveida lukas aprises, tomer atvere bija tik maza, ka labi ja pa to varetu iespraukties Dars Langs Ans. Ne par ko visa kosmosa taja nespetu ielist neviens no lielo skolotaju augumiem. Nebija nekadu saubu, ka gramatas un ugunsiegusanas riks gajusi so celu, bet pa kurieni staiga skolotaji pasi, vel iizvien palika noslepums.
Krugers paplasinaja meklejumu zonu, ieklaudams taja vairakus jardus apkart baseinam; sapratusi, ko vins grib, un parvarejusi verdosa udens iedvesto satraukumu, vienibas strelnieki saka vinam palidzet.
Vini atrada daudzas plaisas, tomer tas visas skita dabiskas izcelsmes un tikai nejausi radusas. Meginajums ieskatities pa mazajiem cauruminiem, pa kuriem, domajams, skolotaji bija raudzijusies lauka, iz radijas tikpat veltigs — neviens no tiem nebija dzilaks par paris collam. Krugers saka saubities, vai viss notikusais nav bijis tikai milzigs farss, pardomata uzmanibas noversana aplama virziena. Varbut skolotaji vienmer sarunu laika noverojusi vinus no mezmalas vai kadas citas izdevigas vietas? Kur tada gadijuma vini bija tagad? Joprojam nav ne minas ne no ciemata iedzivotajiem, ne ari no Skolotaja balss — Krugers peksni jutas neomuligi.
Kamer Nilss staveja, iegrimis pardomas, parejie bija beigusi meklesanu un atkal sapulcejusies ap vinu, gaidot turpmakus noradijumus, un jauneklis jutas gandarits, ka parnemis ekspedicijas vadibu savas rokas.
— Iesim uz ciematu! — vins strupi teica un devas cela.
Ciemata nemanija nekadu dzivibas zimju. Vini piesardzigi tuvojas klajuma malai un, ieraudzijusi pirmas budas, apstajas. Pec Krugera paveles visi izklida, lai nebutu parak labs merkis ciemata strelniekiem, kas varbut bija paslepusies, un turpinaja iet uz prieksu, kamer nonaca ciemata.
Vel aizvien neko ne dzirdeja, ne redzeja. Uzmanigi vini gaja no budas uz budu un parmekleja tas bez jebkadiem panakumiem. Ciemats patiesi bija pamests.
— Un man skiet, manas gramatas pazudusas kopa ar viniem! — Dars Langs Ans sarugtinats secinaja.
— Liekas gan, ka ta, ja tikai tu negribi iet atpakal pie baseina un atlauzt vala luku. Protams, mes vel neesam bijusi mazaja budina, kura cieminieki sniedza zinojumus saviem skolotajiem. Kaut gan tagad, kad esmu redzejis jusu skolotajus, es nevaru iedomaties, ka tur varetu ietilpt kads no viniem.
— Tas nav svarigi.
Ka bulta, kas izsauta no vina stopa, Dars metas uz budu. Vins pazuda taja un pec mirkla sauca Nilsu.
— Kas ir? — Krugers jautaja, iedams uz budu. — Vai vini atstajusi tavas gramatas ka labas gribas pieradijumu?
— Ne jau gramatas, es nemaz nemaku pateikt, kas tas ir.
Pie pedejiem Dara vardiem Krugers bija jau budas durvis. Bridi vins apstajas, kamer acis aprada ar pustumsu, tad ieraudzija to, par ko bija runajis mazais planierists.
Budas vidu uz primitiva galda atradas aparats. Tas nebija ievietots korpusa un sastaveja no skatienam atklatam spolem un kondensatoriem, un kaut ka, kas laikam bija radiolampas. Krugers gandriz momentani aptvera, kam tam vajadzeja but, bet vinam nebija izdevibas izteikt savas domas. Ierice uz galda ierunajas pirma:
— Nac ieksa, Nils Kruger! Es tevi gaidu jau ilgi. Mums abiem daudz kas japarruna.
X
IZSKAIDROJUMS
Nebija saubu, ka ta ir Skolotaja balss. Tapat nebija saubu, ka Nilsam Krugeram bus japarverte daudzi savi prieksstati. Cik vins zinaja, radio nebija pat rasei, kura ierikojusi savu galveno nometni ledus cepure un izkaisijusi
