No skalruna atskaneja tada bulduresana, kuru cilveka balss saites neparko nevaretu atdarinat, pec tam sekoja iss klusuma bridis. Tad neredzamais radijums atkal saka runat:
— Pateicos tev. Man nesen vajadzeja ieslegt stravu, lai savestu kartiba tvaika varstu — skiet, par to man japateicas tev —, un es aizmirsu to atkal izslegt. Ja, baidos, ka mana jauniba jau sen aiz kalniem.
— Tu doma to ierici krateri aiz pilsetas… To iedarbinaji tu?
— Sakuma ne — ta ir automatiska. Ierice sanem tvaiku no apakszemes karstuma avota, no kura tas plust ari uz geizeriem. Siltuma krajumi faktiski ir neizsmelami, bet udens gan ne. Man vajadzeja aizvert varstu ar rokam, jo tvaika zudums apdraudeja lielako dalu musu masinu. Vai manas aizdomas, ka tu biji so nepatiksanu celonis, ir pareizas?
— Laikam gan.
Stastot par so notikumu, Krugers juta, ka atgust humora sajutu.
— Saprotu, — teica Skolotajs, kad Nilss bija beidzis savu stastu. — Ceru, ka pirms aizlidosanas uz ledus cepuri tu atradisi laiku novakt akmenus. Es varetu likt to izdarit savejiem, bet dazu iemeslu del es negribu, ka vini pagaidam ierodas seit.
— Labprat, ja vien ar roku darbinamais varsts pa to laiku paliek izslegts, — Krugers atbildeja.
— Skiet, ka mes sakam viens otram uzticeties, — sekoja atbilde. — Tomer atgriezisimies pie musu sarunas temata. Ka jau teicu, mes esam citadi neka tavi draugi; mes dzivojam citados apstaklos, lietojam citadus darbarikus, musu ekas ir citadas, mes edam citu baribu. isi sakot — mes ar viniem nesacensamies; tikpat labi mes varetu dzivot uz pavisam citas planetas.
— Kadi tad jums ir iebildumi pret to, ka vini dzivotu uz citas planetas, vai vismaz pret to, ka vini butu spejigi to darit?
— Tapec, ka tas ir tikpat daudz vinu, ka ari musu intereses; to tev varetu pateikt ari jebkurs vinu skolotajs. Un kada garantija, ka vini, pametusi so planetu, atradis citu lidzigu?
— Es nezinu; bet tadam planetam vajadzetu but ne vienai vien. Galaktika ir milzum daudz planetu.
— Tomer loti nedaudzas vai varbut pat nevienas, kas vinus nogalinatu istaja laika. Es noprotu, ka tu nezini, kad mirsi, tev tas patik un tu esi apmierinats. Vai kadreiz esi meginajis noskaidrot, ka tados apstaklos justos tavs draugs Dars?
Krugers kluseja; vins jau bija sapratis, ka Dars gandriz vai nozelo cilveku, kuram jadzivo pastaviga nezina. Tad vins atcerejas vienu no savam daudzajam iemilotajam teorijam.
— Dars visu muzu ir pieradinats pie domas, ka mirsana noteikta laika ir dabiga un nenoversama, bet man skiet, tas ir atkarigs tikai no audzinasanas — dazi vina ciltsbrali ir gluzi laimigi par izredzem dzivot ilgak.
— Ledus Cietoksni tev to neteica.
Krugers so atbildi izskaidroja pec sava prata — ka vina teorija atzita par pareizu.
— Viniem tas nemaz nebija jasaka; es neesmu akls. Visa Dara Langa Ana rase, pat tavejie seit — visi ir viena lieluma un viena vecuma. Vinu skolotaji ari ir viena lieluma, tikai daudz garaki neka Dars. Nemaz nevajag but genijam, lai saprastu: vai nu sie laudis aug visu muzu, vai ari mirsanas laika, par kuru tu runa, vini vel nav pilnigi pieaugusi. Dazi dzivo ilgak par noteikto laiku un turpina augt. Un tie ir skolotaji.
— Galvenajos vilcienos tev ir pilnigi taisniba, bet, man skiet, piezime par skolotaju attieksmi pret vinu garako muzu ir tukss minejums. Vai tu aprunajies Ledus Cietoksni ar kadu no tiem, kuri bus skolotaji nakamas dzives laika?
— Ko tu ar to gribi teikt? Es runaju ar daudziem vinu skolotajiem.
— Bet tu tacu nedoma, ka tagadeja skolotaju grupa pardzivos so mirsanas reizi? Tam, ka vini visi ir lieli, ka tu pats teici, vajadzeja tev to pieradit. Nakamie skolotaji bus ar Daru Langu Anu reize dzimusie.
— Bet ka tos izvelejas? Kapec Dars nevareja viniem pievienoties?
— Vins vareja, tikai es neesmu parliecinats, vai vins gribeja. Ledus Cietoksnis ir vieniga vieta uz Abiormenas, kur vina rase spej dzivot laika, kamer planeta ir musu rokas. Tur nevar patverties visi, tapec nepieciesama kaut kada izlase. Ta ka skolotaji ilgi jaapmaca, vinus izvelas agri.
— Tu apgalvo, ka izveletie nav seviski laimigi. Man gruti tam noticet.
— Izveletais skolotaja pienakumu uznemas tikai aiz apziniguma. Dzive ilgak par dabas nolikto laiku prasa upurus. Tu redzeji, ka skolotaji Ledus Cietoksni kustas leni, ja vispar kustas. Tu neredzeji vinus visus; sai laika tris no katriem cetriem faktiski ir jau kropji. Vinu kermena apmeri pieaug, bet speki ne. Locitavas klust stivas, rodas gremosanas traucejumi. Attistas dazadas fiziskas kaites, kas dzivi no izpriecas parvers par nastu. Vini samierinas ar savu likteni, jo citadi katrai nakamajai paaudzei viss butu jasak no pasa sakuma un sis planetas iedzivotaji uz laiku laikiem paliktu tikai mezonigi dzivnieki.
— Vai tapat notiek ar tavas rases skolotajiem?
— Ja. Tomer man pienakumi nebeigsies tik driz ka skolotajiem ledus cepure; man jaiztur vel manas rases nakamais dzives periods vai vismaz lielaka dala no ta. Pagaidam dzive man vel nav kluvusi parak gruta.
— Bet kada tad isti ir atskiriba starp jusu rasem? Un kas tie par apstakliem, kuru maina nogalina vienus un dod iespeju dzivot otriem? Vai sis pargrozibas iespaido ari parejas dzivibas formas uz planetas?
— Uz pirmo jautajumu ir gruti atbildet, ja vien mes neatrodam kadu iespeju, ka tu varetu mani apskatit, bet es tadas neredzu. Lai mes abi paliktu dzivi, manai videi jabut izoletai no tavejas, un es nezinu piemerotu barjeru, kurai cauri mes redzetu viens otru.
Krugers gribeja likt prieksa stiklu vai kvarcu, bet konstateja, ka nezina ne vienas, ne otras vielas nosaukumu. Iekams vins paspeja izdomat frazes, ar kuram aprakstit sos materialus, balss turpinaja:
— Apstakli mainas diezgan butiski, bet vissvarigakais faktors ir temperatura. Tai strauji paaugstinoties (sie vardi lika Krugeram klusi iesvilpties), mainas gaisa sastavs.
— Vai tu elpo gaisu vai udeni, vai abus? — jauneklis vaicaja. — Jusu pilseta iesniedzas okeana.
— Tikai pasreiz. Musu dzives laika okeani gandriz pilnigi izzud. Mes domajam, ka tie tvaika veida parvietojas uz nevienas saules neapspideto Abiormenas dalu, lai nogulsnetos tur skidra vai kristaliska veida. Mes diezgan saprotamu iemeslu del sos rajonus neesam varejusi izpetit, tacu zinas par apstakliem Ledus Cietoksni so teoriju apstiprina.
— Bet Arena gandriz visu laiku apspid Ledus Cietoksni.
— Tiesi paslaik ja; manis pieminetais rajons atrodas ceturtdalekvatora attaluma no Cietoksna.
— Es saku izprast situaciju, — Krugers teica. — Es jau visu laiku domaju, ka Abiormena rinko apkart Tirai pa stipri izstieptu orbitu; ja tiesam ir ta, ka tu saki, tad Tiras orbita ap Arenu ir apmeram tada pati.
— Ta mes esam secinajusi, kaut gan orbitas precizie izmeri un forma nav skaidri zinami. Mes neesam varejusi izgudrot vajadzigas merierices nepieciesamo lielumu noteiksanai. Tomer mes esam parliecinati, ka abas saules ir daudz lielakas neka Abiormena un atrodas loti talu no tas, tapec liekas sapratigi pienemt, ka rinko Abiormena, nevis saules.
— Es laikam apjausu, kam janotiek sai pasaule, un man skiet, ka mans pedejais jautajums bijis lieks. Ja temperatura mainas ta, ka tu saki, ta noteikti iespaido visas dzivibas formas uz planetas. ES jau brinijos, kapec gan vairums vienai sugai piederoso augu un dzivnieku ir vienada lieluma; tagad tas klust skaidrs. Lielaka dala no viniem drosi vien beidz augt apmeram viena laika.
— Cik noprotu, tad tava pasaule ta nav.
Si fraze bija pa pusei jautajums. Krugers labu laiku aprakstija gadalaiku mainu uz Zemes un dazadu dzivibas formu piemerosanos sai mainai.
— Tad jau skiet, — Skolotajs pie sis informacijas piebilda, — ka lielaka dala jusu radijumu visu gadu turpina vairak vai mazak normalu dzivi vai ari sev nepiemeroto gadalaiku nogul. Sai pasaule pirmais variants ir neiespejams, vismaz mums, un man gruti iedomaties, ka kads radijums varetu pardzivot Abiormenas klimata galejibas. Otrs variants man skiet arkartigi neracionals — ja kada dzivibas forma nespej parciest attieciga gadalaika apstaklus, kapec tas vietu sai perioda nevaretu ienemt cita?
— Tas izklausas sapratigi, — Krugers atzina.
— Kadi tad tev iebildumi pret to, ka mana rase dala Abiormenu ar Dara Langa Ana rasi?
— Nekadi. Mani tikai uztrauc jusu izturesanas pret viniem. Aizliedzot man stastit viniem pietiekami daudz par fiziku, jus nelaujat viniem atbrivoties no jusu kundzibas. Tev drosi vien nebutu nekadu iebildumu pret to, ka es visu iespejamo informaciju nodotu jums.
— Ja man personigi, tad ne. Ja manai rasei — tad man ir tiesi tadi pasi iebildumi ka pret zinasanu nodosanu Dara Langa Ana rasei.
— Tu gribi teikt, ka nevelies, lai tava pasa rase, uzzinajusi no manis, ka buve kosmosa kugus, to daritu?
