— Tas ir tas pats jusu kugis «Alphard». Runa Donabeds. Jusu radio nu gan ir gauzam nozelojams: es vel aizvien nespeju ticet, ka ta ir jusu balss. Mes te esam jau paris nedelu un uztveram un ierakstam visus radio troksnus, kurus vien atklajam, ceredami pirms nosesanas mazliet iemacities vinu valodu. Priecajos, ka esat bijis pietiekaTni sapratigs, lai negaiditu mus atpakal; skiet, sai sistemai piemit kaut kas tads, kas astronomus vai trakus padara, un tapec tie atbrauca pasi apskatities. Vai tas radio ir iedzimto razojums, vai ari to sameistarojat jus?
— Pilnigs pasmaju razojums. — Krugers bija atguvies, kaut ari celgali vinam vel aizvien triceja. — Vienu acumirkli, mums te ir klausitajs, kas neprot ne varda angliski.
Krugers abiormeniesu valoda izskaidroja Daram un Skolotajam, kas noticis.
— Vai pa nosesanas laiku jus, ludzu, nepaskaidrotu man, kas seit ir tik divains no astronomu viedokla?
— Es gan neesmu astrofizikis, bet pastastisu, ka es izprotu situaciju, — Donabeds atbildeja. — Jus zinat elementarus faktus par zvaigznu energijas avotiem un to, ka galvenas secibas zvaigznes, tadas ka Saule un sis sarkanais punduris, spetu turpinat energijas izstarosanu pasreizeja daudzuma vel biljoniem gadu. Tomer kosmosa ir ne mazums daudz spozaku zvaigznu par Sauli, dazreiz pat desmitiem tukstos reizu spozaku. Tadas saules izlieto savu udenradi tik strauji, ka nespej pastavet ilgak par paris miljoniem vai, lielakais, paris desmitiem miljonu gadu. Alkione, tapat ka dazas citas Sietina zvaigznes, ir tiesi sada saule.
Tiktal viss ir skaidrs. Sietina zvaigznaja ir daudz difuzo miglaju, un, jadoma, tie vel joprojam kondensejas un izveido aizvien jaunas zvaigznes, kas pievienojas simtiem jau tagad sai grupa esoso zvaigznu; bet te sakas musu nepatiksanas. Zinatnieki izstradajusi diezgan precizu so kondensejosos makonu modeli. Var paredzet, ka zinamos apstaklos, kustibas daudzuma momentam pieaugot lidz noteiktai vertibai, izveidosies vairakas zvaigznes, kas rinkos cita ap citu, — parastas dubultzvaigznes vai vairakkartigas zvaigznes. Mazaka kustibas daudzuma momenta gadijuma lielaka dala masas tiks izmantota tikai vienai zvaigznei un no atliekam izveidosies planetu sistema. Tikpat labi — tas gan ir mazliet parsteidzosi, bet nebut ne neiespejami — var izveidoties ari dubult-, zvaigznes vai daudzkartigas zvaigznes ar planetam; tomer planetas atklasana pie tadas zvaigznes ka Alkione ir tik parsteidzosa, ka parspej jebkuru fantaziju. Tas starojums ir desmitiem tukstosu reizu intensivaks neka Saules starojums, un ar ta spiedienu pietiktu, lai no Alkioncs apkartnes aizslaucitu visas cietas dalinas, kuram varetu rasties velesanas izveidot planetu. Visu var aprekinat ar skaitlotaju un parbaudit eksperimentali, un pret to ir gruti kaut ko iebilst. Sa iemesla del zvaigznu kikeretaji parak neuztraucas, atklajusi musu zinojumos, ka Alkionei ir pavadonis —.sarkana pundurzvaigzne; bet, uzzinajusi, ka ap pavadoni rinko vel ari planeta, vini kluv gluzi ka apsesti. Mums bija ista nonemsanas, kamer iestastijam daziem no viniem, ka neesam pielavusi nekadu kludu; mums pat nacas ierivet viniem deguna, ka, galu gala, esam tacu patiesam nosedusies mz planetas.,
— Un man jasaka, ka to mes izdarijam gan, — : Krugers nomurminaja.
— Kas lai to zinatu labak par jums! Starp citu, ja tas jus interese, planetas nosaukums tagad ir «Krugers».
— Manuprat, pec tradicijas tas nosaukums ir un paliek Abiormena, — jauneklis atbildeja. — Bet, ludzu, turpiniet!
— Neka daudz vairs nav, ko stastit. Astronomi vai no adas spraga lauka, ka jaatsakas no vinu lolotajam teorijam, un pa celam uz sejieni visu laiku parcilaja dazadas iespejas, ka Alkione varetu but sagustijusi sarkano punduri, kad tam jau bijusi sava plar. la vai planetas, un ta joprojam. Vel ir milzums darama, un jus varesit krietni daudz palidzet. Radas, ka jus tiri ciesami esat ielauzijies sejieniesu valoda un varesit mums ietaupit laiku, darbodamies par tulku.
— Ja, zinama mera; ar vienu no viniem mes gan agrak vai velak sastridamies katra saruna. Varbut pat tagad, man pasam nezinot, tas jau noticis, jo neesmu nemaz redzejis to zelli, ar kuru runajos pa radio.
— Ka tad ta? Neesat redzejis?
— Ne, un man nav ne jausmas, kads vins izskatas. Klau, major, ja jus te nosedisities un izpestisit mani no sis pirts, es varesu daudz sakarigak visu p skaidrot, un, ticiet man, skaidrot vajadzes varen daudz.
— Mes esam jau cela. Vai jus kugi ieradisities viens pats?
Krugers isi izskaidroja Daram jautajumu un prasija, vai vins negribetu doties lidzi. Iedzimtais bridi saubijas, bet tad atskarta, ka uz kuga, bez saubam, bus jauna viela gramatai, un bija ar mieru pavadit draugu.
— Dars Langs Ans naks man lidzi, — Krugers zinoja Donabedam.
— Vai vinam bus nepieciesami ipasi apstakli?
— Lsmu verojis, cik omuligi vins jutas uz ledaja, un ar planieri vins ir nolidojis veselas divas dienas bez dzersanas, ta ka man skiet, temperatura un gaisa mitrums vinam raizes nesagadas. Nezinu, ka bus ar gaisa spiedienu; ka jau jus teicat, seit tas ir augstaks.
— Cik augstu vins lido ar planieri?
— Es nezinu. Vina lidaparata nav merinstrumentu ka musejos.
— Vai vins kadreiz pacelas virs parastajiem gubmakoniem?
— Ja. Es lidoju kopa ar vinu. Garos parlidojumos vins vienmer pacelas iespejami augstu.
— Labi. Es domaju, ka Zemes atmosfera vinam nekaites. Tomer, ja varat, labak izskaidrojiet vinam, kads ir risks, un lai tad vins pats izlemj.
Krugers nekad nebija isti parliecinats, vai Dars vinu pilnigi sapratis, tomer, lai ka tas ari butu, draugs staveja blakus vinam, kad «Alphard» paligkugis nosedas klajuma starp geizeriem. Skolotajam bija pazinots, kas notiks, un jauneklis apsolija atjaunot ar vinu sakarus pa kuga radio, cik atri vien bus iespejams. Skolotajam virfa sleptuve nebija nekadu iebildumu, kaut gan vins drosi vien saprata, ka Krugers klus vinam nepieejams.
Atcels uz «Alphard», kas rinkoja drosa attaluma arpus Abiormenas atmosferas, visiem, iznemot Daru Langu Anu, skita gluzi neinteresants. Lidojuma laika Dars ne reizi neko nejautaja, toties visu uz paligkuga redzamo gluzi vai aprija ar acim. Vienu vina izturesanas savdabibu pamanija lielaka dala komandas. Parasti jebkuru vairak, vai mazak primitivu radijumu, kurs pacelts no savas planetas, interese galvenokart tas, kada izskatas vina pasaule no kosmosa. Turpreti Dars gandriz nedalitu uzmanibu bija pieversis paligkuga uzbuvei un vadibai. Vienu vienigu reizi vins nolukojas lejup ilgak par acumirkli — kad tika sasniegts pirmais kosmiskais atrums un iestajas bezsvara stavoklis. Tad Dars raudzijas uz savas planetas virsmu gandriz minuti, bet pec tam uztvera so paradibu ka kaut ko pilnigi dabisku, ar to pamatigi parsteigdams verotajus. Acimredzot vins bija spejis parliecinat sevi, ka kritiena sajuta vel nebut nav ists kritiens vai ari, ja tomer butu, ka pilots pratis saglabt stavokli, iekams tas klus bistams. Sai bridi majors Donabeds saka just patiesu cienu pret Daru Langu Anu; sava muza vins bija redzejis parak daudzus izglitotus cilvekus, kuri lidzigos apstaklos klust histeriski.
Jauneklis atcerejas, ka Dars, protams, ir planierists un neskaitamas reizes izjutis peksnu svara zudumu, kritot lejupnesosas gaisa stravas vai sastingstot augsupnesosas stravas virsotne, tomer si sajuta nekad neturpinas ilgak par paris sekundem. Sis puisis bija lielisks; pat Krugeram, kas vai veselu Zemes gadu bija pavadijis, juzdams stingru pamatu zem kajam, tagad sametas mazliet nelabi.
Paredzetaja laika vini ieraudzija masivo «Alphard», un paligkugis, pielidojis tam klat, pa specialam sluzam ieslideja ta korpusa. Grupa izkapa, un tudal tika sasaukta apspriede.
To sarikoja vislielakaja kuga telpa, jo visi gribeja dzirdet Krugera stastu. Ar vienpratigu piekrisanu pirmais zinojumu sniedza vins, isi pastastot, ka izdevies izbegt no naves, kad tika pamests; tad Krugers pakavejas pie savam atzinam par Abiormenas augiem, dzivniekiem, mineraliem un iedzivotajiem. Nilss pastastija gan to, ka uz planetas nav neka lidziga augliem un daudzu augu stublaji ir edami, kaut ne seviski barojosi, gan ari to, ka vinam bija jariske, lai noskaidrotu, ka tie vismaz nav indigi. Talak sekoja parskats par to, ka vins apnemies pamest karsto vulkanu zonu, kura tika atstats, un doties cela uz polu, kur varbut butu patikamaka uzturesanas. Tomer, kad Nilss bija beidzis savu stastijumu, ikvienam klausitajam atradas pa jautajumam, un «Alphard» komandierim vajadzeja uznemties sanaksmes vaditaja pienakumus.
— Dodoties cela, jums drosi vien bija gruti noteikt virzienu? — jautaja viens no astronomiem.
Tas mani mazliet mulsinaja gan. — Krugers pasmaidija. — Ja sarkana saule butu tikai mainijusi savu lielumu, nebutu tik launi, bet tai vieta, kur es atrados, ta kustejas ka svarsts 110 dienvidaustrumiem uz dienvidrietumiem, un pagaja krietns laicins, kamer es pie ta pieradu. Ar zilo bija vieglak — Alkione, ka pienakas, lec austrumos un noriet rietumos.
Vismaz ta notika talak no pola, un, kad biju nokluvis ziemelos, nebija parak gruti saprast, kapec ta vairs nav.
— Pareizi. Sarkana pundura redzama kustiba ir diezgan dabiga, ja atceras, cik ekscentriska ir planetas orbita. Kada, pec jusu pieredzes, ir tas libracija? Es esmu noverojis planetu tikai viena pilna apgrieziena laika.
— Es teiktu, ka apmeram sesdesmit gradu uz katru pusi no viduspunkta.
Astronoms apmierinats pamaja ar galvu un savus jautajumus ar to beidza. Kapteinis deva vardu kadam no
