atkal varetu but pierakstisanas verts, tomer pilnigi parliecinats nebija. Tacu interese verot no malas izgaisa, kad Dars sajuta pirmo karstuma vilni no Krugera ugunskura. Dars nometa galu zeme, pieleca pie sava saujamstopa un satvera to tik strauji, it ka butu runa par vina dzivibu vai navi. Dars neizdvesa ne skanas, un Krugers, kura uzmaniba bija pieversta ugunskuram, neredzeja, kas notiek. Dara iekseja cina, no kuras iznakuma burtiski bija atkariga Nilsa dziviba, noriseja, Nilsam to pat nemanot.
Dars isteniba bija jau sacis saujamstopu uzvilkt, ar vienu aci skatidamies uz to, bet ar otru verodams aiznemto cilveku. Krietnu bridi vins pardomaja, svarstidamies starp pretejiem viedokliem. Uguns bija vissausmigaka paradiba Dara Langa Ana dzive, vins bija audzinats bailes no tas. Vina rase uguni nekad nelietoja, tomer zibens vai nejausa Arenas staru koncentracija dazkart radija uzliesmojumu. Skolotaji un gramatas bija vienispratis un bridinaja no tas izvairities. Uguns bija visas — protams, ari vina pasa — dzivibas gals, bet tas pienaks tikai pec vairakiem gadiem. Kops lavas lauka malas sasniegsanas, kad atkal vareja iegut bagatigi udeni un baribu, Dars domas par paragru navi bija izmetis no galvas un tagad, kad juta to atkal tik tuvu, bija satriekts.
Tomer skita, ka milzis nemaz nedoma par Daru Langu Anu. Varbut uguns ietilpa tikai Krugera personigajas darisanas un nemaz neattiecas uz Daru. Galu gala, varbut vulkanu apkaimes iedzivotajam ta ir nepieciesama. Si doma Daru nomierinaja tiktal, ka vins nolika saujamstopu zeme, tomer talu no ta neaizgaja.
Dars turpinaja noverot cilveku, kaut ari vina attieksmi pret notiekoso vairs ne salidzinat nevareja ar pirmitejo ramo zinkaribu, kad Krugers tikai vaca kurinamo. Dars centas visu paturet prata — nebija nekadu saubu, ka skolotaji Ledus Cietoksni visu velesies ierakstit gramata.
Divainais radijums vispirms centas uzkurt lielu liesmu, tad lava ugunij iziet, kamer liesmas gandriz vai pavisam pazuda. Tomer no ugunskura vel aizvien pluda speciga svelme, un, kad tas beidzot Krugeram bija pa pratam, vins savu cela biedru parbiedeja vel vairak, tisuprat ielikdams galu ugunskura.
Dars zinaja, ka jauneklis ir izsalcis; vinam jau bija izveidojies diezgan noteikts prieksstats par to, cik daudz baribas nepieciesams cilvekam. Kapec divaina butne sabojaja savu edamo, bija neatrisinama mikla.
Krugers beidza savu pardabisko ritualu, apezdams galu, un pec tam saka izdzest ugunskuru; Dars jau labu bridi bija zaudejis speju vel vairak izbrinities. Redzedams, ka viss beidzies, arkartigi apmulsusais radijums tikai piecelas un saka atkal iet.
Patiesibu sakot, parlieciba, ka viss jau beidzies, noteikti bija kluda, turklat kludijas abi — gan Dars, gan Krugers. Pedejais saka to nojaust kadu pusstundu pec esanas un driz pec pirmajam sapju lekmem jau nevarigs vartijas zeme. Dars, kas dazkart to pasu bija redzejis notiekam ar savejiem, soreiz nespeja saprast lekmju celoni un izdomat, ka lai palidz. Krampji ar partraukumiem turpinajas vairak neka stundu; lekmju starpbrizi bija tiesi tik ilgi, lai Krugers pagutu iedomaties, vai tikai soreiz nav pielavis savu pedejo kludu. Galu gala vina samocitais kungis izgruda atpakal nemiera celoni un vel pec paris bridinosam sapju lekmem lika vinu miera. Tikai pec laba laika Nilss speja sakartot domas, lai apsvertu problemu, kapec gala jela veida bijusi edama, bet cepoties tik radikali mainijusi savas ipasibas. Vai tai butu kaitejusi ugunskura dumi? Varbut tajos radies kaut kas kreozotam lidzigs? Tomer, lai varetu kadu no hipotezem parverst teorija, butu nepieciesama labi iekartota kimijas laboratorija. Tagad Krugeram pietika ar noverotajiem faktiem vien. Patiesibu sakot, ari no tiem vinam bija ticis jau mazliet par daudz.
Pec tam kad Tira atkal bija paradijusies dienvidos un temperatura saka celties, parastaja laika lietus mitejas. Katru reizi, kad sarkana saule meta kartejo divaino cilpu pie debesim, Krugers pratoja, vai nakamo vins vel vares pardzivot. Pirms daudziem menesiem vins bija sapratis, ka karstumu neiztures, vismaz videjos platuma grados ne, kur vins tai laika atradas. Tai planetas dala Tira, mezdama savas cilpas, nekad nenorieteja. Toties ta neaptverami mainija savus redzamos izmerus; Krugeram gluzi vienkarsi nelaimejas, jo Tira savu lielako redzamo diametru un reize ar to ari visaugstako starojuma temperaturu uz planetas — sis pirtslavas — sasniedza, atrazdamas gandriz vistalakaja cilpas ziemelu punkta. Diemzel rajona, kur biedri vinu pameta, visa cilpa atradas debesu sferas dienvidpuse, un, lai noklutu vieta, kur vismaz kada tas dala atrastos aiz apvarsna, vispratigak skita iet uz ziemeliem. Protams, radas jautajums, vai vins var aiziet pietiekami talu; vina prieksstati par sis planetas geografiju aprobezojas tikai ar atminam par to, ko redzejis no nosesanas orbitas. Tas nebija daudz. Tomer Nilsam bija licies, ka neatliek nekas cits ka izmeginat so iespeju.
Vini vel aizvien nebija nonakusi pietiekami talu ziemelos, lai butu pilnigi arpus sarkanas saules apspideta rajona, tomer skita, ka iespeja noklut tada vieta ir puslidz drosa. Tagad Tira bija virs apvarsna apmeram astonas dienas no sava astonpadsmit dienu perioda, ja tikai Krugera pulkstenim vel vareja ticet. Vins butu kluvis gluzi priecigs, ja vien vina pratu arvien vairak nenodarbinatu Dara par Arenu deveta Alkionc. Bija jau loti jauki, ka sarkana pundursaule vinu nekaitinaja vairs bez partraukuma, bet tikai briziem, tomer iegutas prieksrocibas zuda, ja tai pasa laika zilais milzenis parvertas no periodiska par pastavigu nepatiksanu celoni. Gandriz nemitigi kaudamies ar so domu, Krugers darija, ko speja, lai ieviestu vinu ikdienas valoda temperaturas jedzienu, jo tad varetu no celabiedra izdibinat, vai-uz sis planetas ir kada cilvekam par patikamu uzskatama vieta.
Mazpamazam Dara valoda kluva aizvien sakarigaka, un Krugera iztele saka veidoties prieksstats par merki, uz kuru vini dodas.
Acimredzot ari Dars pats velejas noklut vesaka vieta. So zinu Krugers uznema ar nesleptu prieku. Vareja gan izradities, ka vins pievilsies, palaujoties uz Dara izpratni par aukstumu, tomer skita, ka, runajot par pasreizejiem apstakliem, Dars labprat piemero ipasibas vardus ar preteju nozimi, un ta bija uzmundrinosa zime. Vel Nilsu iedvesmoja ari pilota pastavigas pules raksturot kaut ko, kam, spriezot pec visa, vajadzeja but ledum.
Sakuma Krugers uzskatija so hipotezi par pilnigi neticamu un vai apnika savam celabiedram ar prasibam pec precizaka apraksta. Tomer Dars sturgalvigi turejas pie savas terminologijas, un beidzot Nilsam iesavas prata, ka varbut vinu cela merkis ir kosmosa kugis, kas atvedis Daru uz Abiormenu. Tur jau nu noteikti varetu tikt pie ledus, vismaz maksliga!
Vel viena problema bija okeans, kas atradas viniem cela un par kura eksistenci Nilss bija dzirdejis no Dara jau agrak. Nebudams pilnigi dross, vai runa Ir par istu okeanu vai tikai lielu ezeru, vins tincinaja pilotu, vai iespejams apiet tam apkart. Neatlaidiba, ar kadu Dars centas ieskaidrot Nilsam sada pasakuma neiespejamibu, parliecinaja vinu, ka tam tiesam jabut okeanam.
Un tikai tad Krugers iedomajas, ka eksiste tacu kartes. Kaut ari vinam nebija zimetaja talanta, vajadzetu meginat uzmest pietiekami skaidru vinu kop ja celojuma shemu no lavas lauka lidz pasreizejai atrasanas vietai ta, lai Dars spetu apjegt, ko vins censas darit; ta varetu apgut vardu «karte», un tad turpmako zimesanu varetu uzvelf Daram Langam Anam.
Kamer tika zimeta karte, celojums bija japartrauc, tomer pules vainagojas ar neapstridamiem panakumiem. Dars ne tikai saprata so vardu un Nilsa lugumu, bet ari izradijas lielisks — kartografs — tas bija dabigs ieguvums no ilgajiem gaisa pavaditajiem gadiem, vadot planieri, jo vinam bija noteikta nosliece par karti domat ka par attelu no augsas. Darazimeja skici pec skices, skaidri attelodams visu celu, kas viniem bus javeic, un paradija savas milzigas zinasanas par planetas geografiju.
Lidz noklusanai pie juras viniem bija jaietur tas pats kurss uz ziemelaustrumiem. Tas nebija tuvakais cels uz piekrasti, toties veda uz vietu, no kuras lidz pat otra kontinenta krastam pari jurai stiepjas salu virkne. Parkluvusi pari okeanam, vini dosies gar krastu pa kreisi, Krugers pienema, ka tas bus uz rietumiem, bet faktiski tas bija uz austrumiem; vini bija jau daudz tuvak pie Abiormenas ziemelpola, neka vareja iedomaties, un paies tam garam, vel pirms bus sasniegusi krastmalu. Dars polu karte neatzimeja. Gar okeana otru krastu viniem bus janosolo ieverojams attalums un tad jadodas zemes ieksiene. Skita, ka driz pec tam vinu celojums beigsies. Dars, izskatidamies varen apmierinats, noradija uz plasu apvidu un, pateicis: «Ledus!», atsedas ta, it ka dizenu darbu padarijis. Krugers nejutas gluzi tik laimigs. Vins veroja Dara nupat uzzimeto rajonu.
— Tu gribi teikt, ka ledus ir kaut kur seit? Seit? Vai seit?
— Tiesi seit, — Dars radija punktu, ar kuru bija atzimejis vinu cela merki.
— Bet ko tu doma ar to, ka ledus klaj visu so vietu? Jums tacu nevar but tik daudz kosmisko kugu, kas aiznemtu pusi planetas!
— Es nezinu, kas ir «kugi». Ledus ir visur.
— Es vel aizvien nesaprotu.
Daram sai saruna radas pietiekami daudz valodas grutibu, lai Nilsa gausa saprasana izvestu vinu no pacietibas; vins saka zimet vel vairak karsu. Tas bija apalas, un driz kluva skaidrs, ka tajas ir attelota visa planeta dazados rakursos. Dara spejas zimet sadas kartes lieliski saskaneja ar Krugera ideju par vina izcelsmi, tapec jauneklis par to nemaz nebrinijas. Tomer dazas detalas vinu intereseja.
— Un tu saki, ka tur patiesam ir milzigi plass ar ledu klats rajons?
— Divi.
